Katrā no mums mīt supersieviete!

Viens no maniem 2015. gada spilgtākajiem notikumiem bija dzīvesveida apzināta maiņa, sevis iemīlēšana un jaunu interešu apgūšana. Decembrī saņēmu negaidītu pārsteigumu, iespēju būt uz žurnāla “Shape” vāka, kopā vēl ar 4 iedvesmojošām sievietēm!
Šodien joprojām parakstos zem katra sava vārda, tādēļ vēlos dalīties.

Par mani un maniem mērķiem. Intervija no žurnāla “Shape” 10 gadu jubilejas numura.

Kad man bija 18 gadu, sāku strādāt savu pirmo darbu par pārdevēju uz pusslodzi. Jau pēc gada biju veikala vadītāja uz pilnu slodzi. Un tā manā dzīvē notiek nemitīgi. Kāpēc? Jo veltu sevi tikai tam, kas man tiešām patīk. Es gan nekad apzināti neesmu domājusi par sevi kā mērķtiecīgu sievieti, drīzāk ir tā: ja ar kaut ko aizraujos un iedegos, mani nekas nevar apturēt. Par visiem 180% iešu uz mērķi, kam ticu.
Protams, ne viss ir skaisti un gludi – veidojot karjeru, aizmirsu pati par sevi un darba stresu nereti apēdu mājās pie ledusskapja, līdz kādā mirklī svēru jau 102 kg. Man nepatika spogulī un fotogrāfijās redzētais, un tas bija klikšķis, kad sapratu – laiks pievērsties sev.

Tāpēc kopš 2015. gada janvāra esmu pievērsusies aktīvākam dzīvesveidam, izmēģinājusi kaudzi dažādu sporta veidu un nodarbību, joprojām meklējot īsto. Man nepārtraukti vajag izmēģināt jaunas lietas, vietas, aktivitātes, lai justos tonusā. Tas ir mans ritms – ik pa dažiem mēnešiem pilnībā nomainīt aktivitātes veidu – tā sevi motivēju un padaru dzīvi dažādu. Atrodot ko jaunu, motivācija pat nav jāmeklē – tad vienkārši gribas iet un darīt. Nekad gan neesmu ievērojusi diētas – no sirds žēl pakļaut sevi kam tik drastiskam. Un galvenais – man patīk ēst skaisti.

Esmu atradusi savu veiksmes atslēgu – ja dienā aizeju kaut uz vienu sportiņu, jūtos piepildīta, laimīga un zinu, ka man negribēsies našķoties. Neskaitu arī naudu, ko tērēju par sporta nodarbībām, ieguldīt sevī un savā veselībā taču ir svarīgi. Man gribas iet un teikt cilvēkiem, lai viņi sporto un dzer ūdeni. Tas taču ir veselības un laba izskata pamats! Tik vienkārši! Dažreiz pat dusmas uznāk, ka draudzenes neklausās, ko saku, bet arī saprotu – katram pašam jāsaprot, kas ir svarīgi un kas ne.
Esmu pamanījusi: ja kaut ko ārkārtīgi vēlos un daru, lai to īstenotu, nepārtraukti parādās jaunas iespējas, kā to ātrāk panākt. Nepārtraukti atvērsies jaunas durvis un būs jaunas motivācijas. Šaubos, vai būtu šajā žurnālā, ja nebūtu mērķtiecīgi pievērsusies sportam ar domu padarīt sevi labāku. Kādreiz pat esmu skatījusies uz žurnālu vākiem un vēlējusies tur būt. Smieklīga ideja, vai ne? Bet tad man atnāk vēstule un piedāvā nobildēties vākam! Dažreiz pat bail kļūst no saviem sapņiem, jo bieži vien uz tiem esmu gājusi, pašai to nemaz neapzinoties.

Ik dienas pārdomāju privātas pateicības par cilvēkiem apkārt un iespējām, ko dod dzīve. Pamēģiniet – tas vairo enerģiju un uzlādē.
Es nepārtraukti izdzīvoju brīžus. Cilvēki, emocijas un vide nepārtraukti mainās – kā ir tagad, tā nebūs vairs nekad. Un tas man dod milzīgu spēku un enerģiju izdzīvot katru dienu līdz maliņām. Izjust, izsāpēt, izpriecēt. Brīžiem, iespējams, krītu apkārtējiem uz nerviem ar savu sajūsmu par skaisto ziemu, debesīm un mākoņiem, bet ir tik svarīgi izdzīvot katru skaisto momentu, novērtēt un uzlādēties no tā.

Ir cilvēki, kas domā, ka esmu ļoti mākslīga un savu dzīvesprieku tēloju. Bet zinu, ka problēma nav manī, tā ir viņos. Vienmēr jau vieglāk kritizēt citus un tikai tad paskatīties uz sevi. Mēģinu iet pa ielu un nekritizēt citus – tā taču pavisam cita dzīvošana! Negatīvo sev nelaižu klāt – tas ir visapkārt un no tā neizbēgt, bet kultivēt gan to nevajag. Ja kāds jau no paša rīta man mašīnā sāks stāstīt sliktas lietas, es palūgšu, lai neturpina. Kam tas vajadzīgs? Kāpēc cepties un ņemties par to, ko nav iespējams ietekmēt un mainīt? Ir jāatlaiž. Jāpieņem situācija. Mācos atlaist ne vien negatīvas domas, bet arī cilvēkus, kas mani ietekmē negatīvi. Novēlu, lai viņiem dzīvē iet labi, bet izslēdzu no savējās. Nepatīk, ja cilvēki saka – man nav laika. Tās ir atrunas. Jo vairāk darīsi, jo vairāk izdarīsi. Viss ir prioritāšu jautājums, un, ja nav laika sportam vai lai izdzertu divus litrus ūdens dienā, tad kam vispār ir laiks? Mēs dzenamies pēc naudas, slavas un varas, bet cik laika beigās veltām paši sev? Cik daudz lasām, meditējam, pašrealizējamies?

Man patīk pilnveidoties un meklēt ko jaunu sevī un savā ikdienā. Negribu vienkārši nodzīvot dienu – ik dienas gribu iepazīt sevi un pasauli drusku vairāk, vēl nedaudz vairāk pavērt acis. Nevajag gaidīt laimi tad, kad nometīsi svaru, sapelnīsi naudu vai satiksi vīrieti. Laime ir tagad.

Intervija no Žurnāla “Shape” 10 gadu jubilejas numura. Decembris 2015

Personīgs paldies Sandai, Ievai, Elvai un visiem Shape gariņiem par to, ka mani iepazina, novērtēja un pamanīja. Jūs mani noteikti iedvesmojāt jaunajai man un skatījumam uz dzīvi tagad. Paldies, ka noticējāt! 🙂