Kas ir dzīvesveids?

Dzīvesveids. Ko tas sevī ietver? Profesija, darba vieta? Vai tas ir uzturs? Domāšana? Sports? Paradumi, ieradumi?

Jau 3 gadus es meklēju apzināti balansu savā dzīvesveidā, ļaujot sev iziet cauri visiem posmiem, pamēģināt to, kas noteiktā brīdī man šķiet aktuālākais tieši man. Mēģināt dažādus ikdienas moduļus. Mainīt darbus. Cilvēkus apkārt. Analizēt sevi caur to visu, lai šodien uzdotu sev jautājumu, kāds ir mans dzīvesveids? Vai tas mani apmierina? Vai es sevi redzu dzīvojam šādi arī pēc 5 gadiem? Atbilde ir  joprojām nē. Un, pavisam iespējams, pēc 5 gadiem manas domas būs pilnīgi citā virzienā un šodienas sajūtas liksies mazsvarīgi. Un tā noteikti būs:)

Justies labi un harmonijā ar sevi, šodien.  Tāds ir mērķis!

Jūs, domāsiet, nu ko Tu tur ņemies. Vai tad Tev nav gana labi? Ir. Bet es zinu, ka varu pacensties, lai būtu vēl mazliet labāk.

Zemāk es apkopoju tikai pāris, bet šobrīd man ļoti svarīgas lietas, ko es saprotu ar vārdu dzīvesveida maiņa.

Apzinātība un skaidrība nāk caur grūtībām. Esot komforta zonā esmu nodzīvojusi krietnus, labus gadus un es neko nenožēloju, jo arī tas bija jāizdzīvo un iespējams jau varētu tā dzīvot un kas man vainas. Bet. Ja iekšējā balss saka, ka kaut kas nav un vajag pārmaiņas, tad tai ir jāklausa.

Darbs. Vai Tu dari to darbu, kas Tev patīk? Vai darbā jūties labi? Mēs darba vietā pavadām tik daudz sava laika, reizēm pat vairāk, kā esot mājās ar ģimeni. Ja mani neapmierina mans darbs es fiziski nespēju sakārtot savu dzīvesveidu un no tā izrietošās sekas. Es esmu mainījusi darbu vairākas reizes, jo saprotu, ka tas nav priekš manis – dēļ profesijas, dēļ cilvēkiem apkārt, dēļ darba apstākļiem. Esmu nomainījusi profesiju, jo 10 gadus strādājot vienā sfērā dzirkstele zuda, nespējot vairs darīt to ar interesi un aizrautību, tad, manuprāt, nav jēgas. Man ir ļoti svarīgi, lai es darbā justos labi, lai varētu nākt uz darbu ar prieku un justies ērti. Tikai tādā atmosfērā man ir atvērts prāts, darbi rit paši un idejas plūst straujāk par maniem tempiem.

Attīstība. Izaugsme ir vajadzīga visiem. Apgūt jaunas lietas, iepazīt pasauli, uzzināt kaut ko jaunu, iepazīt jaunus cilvēkus un viņos ieklausīties. Man ir ļoti svarīgi paplašināt savu redzes loku, lai caur to ieraudzītu, kur šobrīd atrodos es.

Liekie kg nav svarīgi. Mēs katrs pazīstam kādu, kura ar pāris liekajiem kg izskatās laimīga, šarmanta un ar dzīvi apmierināta. Un mēs katrs zinām kādu, kura izskatās pēc super modeles no žurnāla vāka, bet tomēr nav apmierināta ar savu izskatu. Jūs domu sapratāt. Viss ir galvā. Arī kg veidojas galvā. Katru reizi, kad es sasniedzu savu kritisko robežu – 100 kg, jā tas ir bijis vairākkārt, es aizdomājos. Kādēļ tas ir noticis? Tas rodas dziļāk.

Ieskaties spoguļtēlā. Vai Tev patīk tas ko Tu redzi? Kā Tu sevi pasniedz, kā Tu jūties ar savu ķermeni un pret dzīvi, tā dzīve arī notiek.

Uzturs. Uzturs ir mana veselība. Tas, ko mēs ieliekam iekšā mūsu motoriņā, tā tas motoriņš darbosies. Tu esi tas ko Tu ēd. (Šis teiciens ir par mani!:) Sliktākos periodos es esmu čipsis, bet apzinātos noteikti sulīgs tomāts:)) Tavs uzturs parādās Tavā sejas ādā. Jā! Šiem apgalvojumiem es piekrītu no savas pieredzes. Šis gan ir milzu topiks, ko es vēl mācos, bet kam es ļoti ticu. Es ticu, ka sakārtojot ēdienkarti, savus uztura paradumus un iemācoties ēst apzināti mēs varam izvairīties no milzu veselības problēmām un justies ērti savā ķermenī. Tas prasa zināšanas, rūpes un uzmanību, bet tas ir viens no svarīgākajiem punktiem šobrīd manā uzdevumu sarakstā, ceļā uz labāku sevi.

Cilvēki apkārt. Viens nav darītājs. Ir ļoti svarīgi atrast kādu, kas Tevi atbalsta Tavā ceļā uz labāku sevi. Treneris, paziņa, iespējams nekad nesatikti cilvēki dzīvē, bet atbalsts dod daudz un ir puse no uzvaras!

Un šeit es domāju par ilgtermiņa dzīvesveidu. Tā kritiski paskatoties uz sevi šodien un konkrēti saprotot, ko varētu mazliet uzlabot jau sākot no šīs dienas.