Es esmu tas, ko es ēdu, ko es daru, kā es dzīvoju!

2014. gada vasara / 2016. gada vasara

Jums iespējams ir radies priekšstats, ka esmu priekšzīmīga, veselīga dzīvesveida paraugs un man tas viss nāk viegli! Tā nav. Man tas nāk ļooooooti grūti, bet beidzot savos 29 gados es esmu apzinājusies pilnībā kādēļ man to vajag. Kādēļ es piekopju šo jauno dzīvesveidu. Vai man pilnībā tas izdodas? Nē! Joprojām es katru dienu sev ieskaidroju kāpēc man ir jāveic fiziskās aktivitātes tieši šodien un kādēļ tieši šodien vajadzētu atturēties no kārdinājuma ēst pārlieku daudz cukura saturošus produktus…

Līdz šim es tikai īsi, kampaņveidīgi spēju noturēties, lai neļautos vieglākajam ceļam un milzu kārdinājumam.

Arī šobrīt rit sestais mēnesis un es joprojām nejūtos par sevi pārliecināta. Šis ir mans otrais ceļš un veselīga dzīvesveida veidošanu.  Es veidoju izaicinājumus, pulcinu līdzīgus cilvēkus ap sevi, iesaistos aktīvos projektos, es daru visu, lai sevi motivētu! Jo viss ir galvā. Mūsu ceļš uz labāku, veselīgāku un skaistāku sevi sākas tieši galvā!

Ceļu uz labāku sevi es sāku 2015. gadā, kad sapratu, ka kaut kas ir jāmaina. Man bija 1. klikšķis un es sāku pievērst sev uzmanību. Rezultāti bija ļoti labi, tam sekoja kāzas, jauns darbs, laimes eiforija , kurai nemanot es nepamanīju, kā gandrīz viss zaudētais ir atgūts… 2018. gada janvārī mēs sākām šo ceļu otro reizi. Es ceru uz visiem laikiem. Stāsts nav par liekajiem kg. Stāsts ir par veselību, par ēšanas, kustību ieradumiem ikdienā.

Kas ir mani galvenie klupšanas akmeņi?

Šis ir pirmais gads, kad esmu atteikusies no alkohola (ne pilnībā, bet krietni samazinājusi) un daudz ballītes iemainījusi pret sportiskām aktivitātēm. Līdz šim, es daudz atļāvos “tusēties” lietojot stipru alkoholu un nereti diezgan daudz, katru rītu to nožēlojot un saprotot, ka tas ir tikai neforšs spēcīgs ieradums, kas man nesagādā prieku ar visām tā izejošām sekām. Un es domāju, ka tas ietekmēs tikšanās biežumu ar maniem draugiem, bet jāatzīst, tas ir bijis mans labākais lēmums ever, jo tagad to pašu laiku mēs pavadam daudz saturīgāk! Retāk, bet vērtīgāk.

Vieglāk ir nopirkt gatavu ēdienu, našķus ar daudz cukura , neiespringt pēc darba ar gatavošanu , ātri apēst visu gūt īsu baudu un iet gulēt. – Jā, tā ir vieglāk! Apzināta, veselīga ēšana ir krietni sarežģītāka ilgtermiņā. Nepārtraukti ir jābūt soli priekšā savai apetītei un jāpārvar emocionālie brīži.

Es negatavoju ēst mājās. Es pati gatavoju maz. Pēc darba man tam nav spēka (slikta atruna, es zinu) Mūsu ģimenē ēst gatavo vairāk vīrs, ja mēs gatavojam. Ja es gribu dzīvot veselīgāk, mums tas ir jādara regulāri.

Apēst nogurumu un emocijas. Diemžēl šo es vēl mācos. Jo visbiežāk, kad es apēdu kārtējo šokolādi, kūciņu, zefīru, konfekti, desertu – tā nav apetīte. Tās ir emocijas. 

Es esmu tas, ko es ēdu! Man ir paveicies, mans ķermenis man norāda visas manas vājības un uzreiz to izceļ ar lieko svaru, celulītu, sejas ādu un mirdzumu acīs. 

Es ietekmēju mūsu ģimeni! Ar saviem ēšanas paradumiem es neesmu viena. Es ietekmēju arī savu vīru un tas jau ir punkts, kura dēļ vien, ir vērts beidzot saņemt sevi rokās.