Beidzot izgulējusies, paldies Pranamat ECO

Pirms pusotra gada es mainīju darba vietu no aktīvas, dinamiskas darba dienas uz sēdošu, 8h darba dienu ofisā. Līdz šim man nebija bijusi pieredze ar to, kā tas ir, strādāt darbu, kur lielākā dienas daļa tiek pavadīta pie datora. Sākums bija grūts, man bija jāpielāgojas pilnīgi jaunam darba dienas ritmam un no jaunā, nepierastā darba stila izrietošajām sekām.

Es sāku sevī pamanīt jaunas iezīmes, kuras līdz šim nebiju pamanījusi. Pēc pusdienām es atklāju sevī vājas koncentrēšanās spējas. Reizēm varēju stundām nosēdēt pie viena darba to nepabeidzot, jo nespēju koncentrēties. Mans izdzerto kafiju daudzums palielinājās, ātro cukuru patēriņš arī, līdz tas kļuva nekontrolējami.

Vienīgā doma, kura manā galvā palika arvien skaļāka – kā kļūt produktīvākai?

Kristīne, saņemies! Izdari darbu līdz galam! Atturies no ceturtās kafijas! Vai Tev tiešām to gribās, apēst 10(!!!) konfektes dienā, regulāri!! Dienu no dienas es jutos ne savā ādā un nevarēju pierast pie jaunā darba ritma. Kā pēc pulksteņa, ap plkst. 14:00 sākas neoma, besis un kāre pēc ātrajiem kārdinājumiem. Lieki piebilst NĀK MIEGS!

Darbs man patīk, es ilgi uz to tiecos un ticēju, ka jauno dienas ritmu varu apgūt. Es mācījos ieklausīties sevī!

Protams, ne visas dienas bija grūtas. Bija dienas, kad jutos īpaši pacilāti, kad kafijas krūzi aizvietoju ar tēju un konfekšu vietā tiecos pēc līdzi paņemtiem burkāniem. Es sāku analizēt savas dienas. Kāpēc citu dienu jūtos enerģiski, bet citā iztukšota? Vai tam varētu būt izskaidrojums? Vai es varu to ietekmēt?!

Vaaaaaaau! Vienā dienā, lai slavēta tā diena, pār mani nāca apgaismība! MIEGS ir mans atslēgas vārds! Izgulējusies es patīku sev daudz labāk un ticu, ka manam darba devējam arī! Maija mēnesī vīrs man uzdāvināja aproci ar kuras palīdzību es jau pusgadu sekoju līdzi savam gulēšanas režīmam. Man ir savi novērojumi!

IMG_8697

Tas, ka es laicīgi aizeju gulēt, nenozīmē, ka es izgulēšos. 

Es pievienoju bildi, kur ir skaidri redzamas divas manas naktis, abās esmu gulējusi vienlīdz ilgi bet izgulējusies esmu tikai vienā no naktīm. Kā tas ir iespējams? Vai es varu ietekmēt sava miega kvalitāti?

IMG_0687
Mērījumiem ir informatīva nozīme 

Veselīgam, kvalitatīvam miegam ir raksturīga noteikta psiholoģiska struktūra, kas iedalās noteiktās miega stadijās: pirmajā miega fāzē jeb snaudā, otrajā jeb vieglā miega fāzē, trešajā un ceturtajā jeb dziļā miega fāzē un sapņošanas fāzē (REM). Nakts laikā cilvēks parasti iziet cauri 4–6 miega cikliem, ko veido noteikts daudzums individuālu fāžu. Katrs cikls ilgst apmēram 90 minūtes, parasti noslēdzoties ar REM fāzi. Pirmais REM cikls ir pavisam īss, apmēram 10 minūtes, pēc tam nakts gaitā cikli kļūst aizvien garāki. Pieaugušam cilvēkam nepieciešams gulēt vidēji 7–9 stundas, lai organisms izietu pietiekamu miega ciklu skaitu.

Daļa speciālistu uzskata, ka snaudai nemaz nav atspirdzinošas vērtības, bet pārējām trim fāzēm gan ir katrai sava, unikāla un nepieciešama, nozīme. Otrā fāze atjauno uzmanību un dod možumu. Dziļā miega fāzes ir nepieciešamas fiziskā ķermeņa atspirgšanai, saistītas ar enzīmu un proteīnu atjaunošanu, dziedēšanu un imunitāti. Turpretī REM fāze ir būtiska smadzenēm.

Kad mēs sakām: “Slikti gulēju”, parasti ar to domājam miegu, ko iztraucējusi pamošanās, jo tā ir samazinājusi miegam atvēlēto laiku. Pēc biežas pamošanās seko pirmā miega fāze jeb snauda, ko vairākums ekspertu neuzskata par atjaunošo miega daļu un ko nevarētu ieskaitīt kvalitatīva miega daudzumā. Tāpēc šāda saraustīta, nepilnvērtīga miega sekas parasti slikti atsaucas uz pašsajūtu otrā dienā. 

Šo es izkopēju no kāda raksta, kuru sev saglabāju, kad sāku praktizēt veselīgu miegu, ir labi zināt, kā tas darbojas un pārbaudīt dzīvē.

Kā izkopt kvalitatīvu, veselīgu nakts mieru? Vai tas ir iespējams?

Esmu apkopojusi pāris tips&tricks, kuri tiešām strādā priekš manis:

Mana nākamā diena sākas iepriekšējā vakarā, tādēļ pats svarīgākais, lai plānotais nakts miers būtu tiešām plānots un režīms regulārs.

  • Sakārtota gultas vieta
  • Izvēdinātas telpas
  • klusums
  • 1 h pirms miega bez viedierīcēm, bez TV

Vai es varu aizmigt? Būšu godīga, es tiešām šo apzināti praktizēju jau pusgadu, katru nakti, diezgan regulāri un man iet visādi. Ko darīt pirms miega, ja miegs nenāk. Kā relaksēties un atslēgties no domu mutuļa,kas šķiet uz nakti aktivizējas īpaši spēcīgi.

Kā manu vakara rituālu praktizēt dzīvē reāli? 

Mūsu dzīvē ienāca Pranamat ECO . Teikšu atklāti, līdz šim par Pranamat ECO nebiju interesējusies. Jā, zināju, ka tāds ir, dažādas atsauksmes un viedokļi, bet neticēju, ka tas ir priekš manis un manas ģimenes. Līdz es sāku apzināties un šķetināt savas miega problēmas un meklēt veidus kā atslābināties, lai izgulētos.  Pranamat ECO terapeitiskais paklājiņš palīdz ķermenim atslābināties un nonākt miera stāvoklī. Padara miegu dziļāku un pamošanos vieglāku.

Papētot pieejamo informāciju internetā, Dr. Dzintras Vāveres, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstes, atsauksmes kā arī balstoties uz klīnisko pētījumu, ko veica Eksperimentālās medicīnas institūts kopā ar Universitātes slimnīcu Latvijas Universitātē pierādīja Pranamat ECO efektivitāti veselības stiprināšanā. Ārste to rekomendē cilvēkiem, kuriem ir hroniskas muguras sāpes, miega traucējumi un visiem, kuri vēlas stiprināt savu ķermeni.

Kristine_Beit

Šis terapeitiskais paklājs ir dāvana man un manai veselībai ilgtermiņā. Es ticu, ka tikai pati spēju ietekmēt savu veselības labklājību un stāvokli rūpējoties par to jau šodien.

Reizēm mūsu dienas ir tik trauksmainas, ka vakarā atslēgties ir ļoti grūti un pirms miega rodas dienas dziļākās pārdomas. 

Jau vairākas nedēļas es cenšos praktizēt vakara rituālu, kurš manus miega paradumus acīmredzami maina un jūtu, ka pozitīvi ietekmē nākamo dienu! 

Vakara rituāls kopā ar Pranamat ECO :

  • Atslēdzos no viedierīcēm
  • izvēdinu telpu
  • ieslēdzu “miega mūziku” youtube (tā es dēvēju relaxing sleep music)
  • uzguļos uz sava Pranamat ECO terapeitiskā masāžas paklājiņa (vismaz 15 min) 
  • Laižos miegā

Tieši šis rituāls šādā secībā ir palīdzējis radīt manu ideālo pirms miega rutīnu, lai jau nākamajā dienā justos enerģiski un varētu nodzīvot kvalitatīvu dienu ar labāko sevis versiju!

Lietojot viedo – aproci, es redzu, ka mana miega kvalitāte uzlabojas un pašsajūta arī! Kolēģi darbā zākā, ka es ietekmējos, bet nē, es spilgti izjūtu savas sajūtas un garastāvokli. Tas ir acīmredzami! 

Zini, kas mani vēl iepriecina par terapeitiskās masāžas paklājiņa iespējām mājās? Tas, ka arī mans vīrs ir tajā atradis savu interesi. Artūram arī ir sēdošs darbs un daudz lieka stresa darbā, es redzu, kā viņš pats pēc darba velta Pranamat ECO līdz vienai stundai!! Jā, šī masāža patiesi atslābina un noņem saspringumu acīm redzami. 

Mums mājās ir Pranamat ECO komplekts – paklājs un spilvens. 

 Pirmā pieredze, līdzīgi kā ar meditāciju bija grūta. Nespēju koncentrēties, sajutu sāpes, bet tiklīdz paklājiņš iegūlās manas muguras izliekuma formā un es atradu savu ērtāko pozu, ķermeni pārņēma patīkamas trīsas. Atslābums pēc saspringtas dienas. Patīkams bonuss – arī vīrs to izmanto.

2018-12-28 13_56_37-Būt Vesela _ Laimīga _ Aktīva (@kristine_beit) • Instagram photos and videos
Pirmā pieredze

Kas īsti ir Pranamat ECO masāžas paklājiņš? 

Pranamat ECO paklāja un PranPillow spilvena efektivitātes pamatā ir akupresūras un refleksoloģijas pamatprincipi. Pranamat masāžas elementi, kas ir izveidoti lotosa ziediņu formā, masē ķermeni un iedarbojas uz bioloģiski aktīvajiem punktiem un meridiāniem. Masāža stimulē nervu centrus, uzlabo asinsriti un limfas plūsmu, organisms tiek intensīvi bagātināts ar skābekli. Regulāra masāža palīdz nostiprināt imunitāti un samazināt iekaisuma procesus, kas saistīti ar sāpēm mugurā.

Lai vai kā, esmu apzinājusies, cik ļoti nozīmīgs man ir mans miegs un tā kvalitāte, tas, ko es pati varu savas ikdienas rutīnas labā darīt un kāds tam ir spēks!

Kamēr es turpināšu celties agri , lai aktīvi un produktīvi darbotos vismaz turpmākās 12 dienas stundas, es prioritizēju savu vakara un miega rutīnu. Es atceļu pasākumus, kuri ir mazāk nozīmīgi un norisinās vēlu vakarā, es atkārtoju aktivitātes, kuras mani pozitīvi iespaido. Mana nākamā diena uzlabojas. Es jūtos moža, esmu labā garastāvoklī un spēju kontrolēt savas iegribas! Tas taču ir tā vērts, vai ne?

Dalies komentārā, vai esi jutusies neproduktīva savā darba dienā? Vai esi analizējusi kādēļ tas tā notiek? 

Es joprojām mācos gatavot ēst.

Pirms četriem gadiem mans mīļākais ēdiens, ko gatavoju mājās bija vārīti pelmeņi ar krējumu un kečupu, mmm, tie tik bija laiki! Bet ja godīgi kādreiz negatavoju mājās un ēdu tikai gatavu ēdienu! Līdz brīdim, kad notika klikšķis. Smags! 102 kg smagumā! 

Mūsu ēšanas paradumi veidojas ģimenē, mēs “kopējam” ģimenes atspulgu un ietekmējamies no mūsu vecāku piemēra, līdz vecumam, kad sākam paši lietas saprast vairāk un saprast vai mums tas ir pieņemami vai nē. No 16 gadu vecuma es dzīvoju patstāvīgi, viena. Man nekad nav bijusi standarta ģimene, es uzaugu ar vecmāmiņu un teikšu godīgi, piecpadsmit gados mācīties vārīt gardās omītes aveņu zaptes nebija īsti mans. Žēl. Tagad par to ir žēl. ar šodienas domāšanu ļoti pietrūkst vecmāmiņas vieduma. Augu es brīvi un daudz izmantoju tā laika tīņu gadu brīvības privilēģijas, kamēr mani vecāki, jauni būdami, nodarbojās ar citām ģimenēm, es mazāk viņu pieskatīta, varēju bizot pa pasauli, kur vien acis rāda. Protams, viņi man bija un mēs tikāmies, es biju tīri laba viltniece un kā jau rūdīts tīnis zināju, ko viņi no manis vēlas dzirdēt 🙂 Paldies augstākiem spēkiem, ka laicīgi satiku savu vīru un iekārtojos darbā, kurš mani uzrunāja un ievirzīja dzīvē. Tā man šķita.

Līdz šim, gatavot ēst nav bijis manās interesēs, daudz ērtāk man šķita nopirkt kaut ko ātri pagatavojamu vai jau gatavu. Es daudz laika pavadīju darbā, strādājot garas stundas un man šķita tīri ērti ēdienu nopirkt jau gatavu, lai lieki netērētu tam laiku. Gāja gadi. Vai mēs maz apzinamies, cik grūti ir mainīt gadiem izkoptus ieradumus? Tie ir iesēdušies tik dziļi, ka pilnīgi normāli kļuvuši par mūsu ikdienu. Trekni, neveselīgi, ātri pagatavojami, jau gatavi ēdieni, Coca-cola katru dienu un MCDonalds. Čipsi, saldumi un cukurs. Daudz cukura. Kad skumji, kad bēdīgi, kad priecīgi, kad garlaicīgi. Gadiem.

Klikšķis notika. Es sev vairs nepatiku. 

Šobrīd ir sajūta, ka mazliet esmu izniekojusi gadus no savas dzīves, bet drošvien, jau nevar tā teikt, jo tā domāšana, kas man ir šodien, pie manis ir atnākusi tikai šobrīd. Arī tad, dzīvojot tik neapzinātu, bezatbildīgu un nevērtīgu dzīvi es jutos itkā labi. Es smaidīju, man bija daudz prieka un es nevarētu teikt, ka biju nelaimīga. Varbūt es nepievērsu uzmanību sev. Tādu dziļāku. Es noteikti šodien nebūtu tāds cilvēks kā esmu, ja nebūtu izgājusi šo pieredzi. Mēs maināmies visu laiku un tas kādi esam šodien vairs nekad nebūsim vēlāk. Mūsu domas, vērtības, sajūtas, intereses, cilvēki apkārt. Tieši tādēļ ir tik svarīgi iepazīt sevi, būt saskaņā, harmonijā tieši ar sevi, lai tas ceļš, kuru ejam, būtu vieglāks un patīkamāks. Lai grūtībās un tādu noteikti būs, būtu vieglāk pārvarēt.

Pārmaiņas es sāku pamazām. Es sāku interesēties par veselīgu uzturu, sāku apmeklēt sporta nodarbības. Laikam tieši pateicoties sportam, man atnāca apziņa par to, ka ir jāmaina ēšanas paradumi.

Dzīve ir kā bumerangs. Esmu vairākkārtīgi pārliecinājusies savā dzīvē par to, ka tas par ko Tu domā, kur liec savu enerģiju, ko vēlies – atnāk. Agrāk vai vēlāk. Apzināti uz to ejot, vai neapzināti. Bet domu spēks ir milzīgs. Domas materializējas.

Mūsu dzīvē ienāk iespējas, cilvēki un notikumi, kuri pavisam iespējams maina mūsu turpmākās dzīves virzienu, izdara pagriezienu.

Manā dzīvē ienāca Liene Sondore. Divas reizes. Viņa nemaz nenojauš, cik nozīmīga man ir bijusi tikšanās ar viņu. Veselīga ēst gatavošana ir viņas ikdiena, pieredze, viņa to ir ieviesusi savā ģimenē, viņas bērni zin šādu piemēru un tādi aiziet dzīvē, kas ir milzu vērtība. Tieši Lieni esmu izvēlējusies par piemēru un pateicoties viņai esmu iemācījusies virkni svarīgu lietu, kuras piekopju savā ikdienā.

Tieši caur Lienes Sondores vadītajām meistarklasēm es iepazinu, kāds ir vērtīgs uzturs. Kā var gatavot veselīgi. Ka var pagatavot maltītes ātri, lēti un veselīgi. 

Jā, es praktizēju daļu no tā visa un arvien turpinu mācīties! Nule apmeklēju Lienes Sondores (uztura speciāliste un ļoti harizmātiska personība, dzīvesgudra un savas lietas lietpratēja) meistarklases, kur pārrunājām vairākas ēst gatavošanas un uztura zinātnes nianses. Mainot tikai pāris ieradumus, garšas, produktus mēs varam izmainīt tik daudz. Runa nav par brokoļiem, kurus beidzot iemācījos gatavot. Runa ir par attieksmi pret ēdienu, par mūsu ēšanas paradumiem.

Par to, kā tieši es, kā sieviete, ar uzturu varu ietekmēt savu veselību, savas ģimenes (!!) ēšanas paradumus.

Uztura zinātni mums nemāca pamatskolā, to mums māca ģimenē un ziniet, paradumi ieiet tik dziļi, ka tos izmainīt mēs paši varam tikai apzināti.

Jā, es savos 29 gados mācos gatavot. Es mācos gatavot vērtīgi, garšīgi ar baudu un ilgtermiņam.

Es Jums šodien nestāstīšu vairāk par to, ko es iemācījos šajos kursos, jo tam nav nozīmes, mēs visi zinām, ka dārzeņi ir veselīgi un jāēd katru dienu, mēs visi mākam ieguglēt veselīgas receptes un izlasīt internetā kā vajadzētu. Vai mēs to pielietojam praksē? Tas ir cits jautājums. Vai mēs zinām kā praksē pagatavot ēdienus, lai tie būtu vērtīgi, veselīgi un garšīgi? Virtuves knifiņus un reālus padomus no dzīves?

Es apmeklēju Lienes Sondores ēst gatavošanas meistarklases divas reizes. Katrs kurss ir četru nodarbību cikls, kurā mēs šaurā lokā pašas gatavojam 3-4 ātri pagatavojamus ēdienus, pārrunājam šos ēdienus un citus aktuālus jautājumus šajā tēmā un pēc tam kopīgi baudam gatavotās vakariņas.

Es mainījos globāli. Es iepazinu to, ka var dzīvot arī savādāk. Es ieraudzīju pilnīgi citu dzīves modeli, garšu un ieraudzīju tajā sevi, ka es vēlos tur būt. Jā, tas ir tikai ēdiens. Bet ja mēs padomājam, cik daudz tas ir mūsu ikdienā, kā tas ietekmē mūsu veselību un izskatu. Es divas reizes zaudēju 15 kg. vienreiz gan tos dabūju atpakaļ un šī ir otrā reize, kad eju šo ceļu. Tas nav saistīts ar grūtniecību vai slimību. Tas ir burtiski saistīts ar maniem ēšanas un dzīves paradumiem. Tikai ar manām darbībām virtuvē.

Protams, gadiem iestrādātie, nevērtīgie ieradumi manī joprojām ir. Tie ir nolikti snaudā, lai pa virsu pārrakstītu jaunus, pilnus ar apziņu par labāku sevi, bet pie mazākajām grūtībām, noguruma un stresa, tie par sevi atgādina, tie nekur nav pazuduši. Viņi ir gatavi atgriezt manu veco, bezbēdīgo dzīvi vienā setā. Es mācos būt stiprāka. Ar apzinātu rīcību un skaidru mērķi. Es vēlos būt vesela, pilnvērtīgi funkcionējoša (ar šo es domāju savu smadzeņu darbību) un sevi mīloša. Nu tā pa īstam. Bagāta sieviete savam vīram, ģimenei un apkārtējiem. Sev! Lai beidzot sagaidītu “stārķi” un kādu skaistu notikumu. Zinu, ka Tu gaidi tur augšā, lai es tieku ar sevi galā, pirms ienāc mūsu ģimenē! 🙂

Kā apgūt jaunus paradumus?

  1. mācīties no profesionāļiem, savas lietas pratējiem
  2. Iedvesmoties, paņemt priekš sevis to,kas der tieši man!
  3. Praktizēt, praktizēt, praktizēt. Sākt to ieviest savā dzīvē. Sākt darīt!
  4. Nepadoties. Ja padevies, saņemties un turpināt no tās pašas vietas, kur esi šobrīd. Tas nekas. Mums izdosies!!

Par Lienes Sondores vadītajām meistarklasēm:

Ātru un veselīgu maltīšu gatavošanas meistarklases, kuru laikā ir iespēja kvalificētai uztura speciālistei uzdot visus interesējošos jautājumus, notiek trešdienās no plkst. 18:00 līdz 21:00 .

Oktobra meistarklašu datumi:

10.10., 17.10. un 24.10.

Ēst gatavo un zināšanās dalās manis jau pieminētā uztura speciāliste Liene Sondore.

Cena par vienu nodarbību atsevišķi ir 40 EUR , bet par visām trīs kopā ar manu īpašo atlaidi būs 96 EUR (Sūtot pieteikumu atsaucies uz mani un saņemsi 20% atlaidi no pilnās cenas, kas ir 96 EUR ar atlaidi par visu kursu (bez atlaides 120 Eur))

Adrese: Dzirnavu iela 16, Rīga

pieteikties var uz epastu info@vivendicentrs.lv , lai saņemtu atlaidi, vēstulē piemini mani un atlaides kodu “KristineBeit” 🙂

Vairāk informācijas par meistarklasēm ir šeit:

https://vivendicentrs.lv/lv/jaunumi/atru-veseligu-maltisu-pagatavosanas-meistarklase

Processed with VSCO with a6 preset


Es ļoti ceru, ka Tevi, šīs daļas manas dzīves stāsta, kaut mazliet noderēja, lai saņemtos. Sevis labā! Tikai un vienīgi! Mēs esam stipras, spējīgas un varam viest pārmaiņas. Maziem solīšiem!

Paldies!

Pusgads jaunā dzīvesveidā. Vai tas ir pietiekami, lai mainītos?

Aprit pusgads manā jaunajā dzīvesveidā, kādu esmu sev definējusi šajā gadā. Jaunos paradumos un ceļā uz labāku sevi! Kas ir mainījies? Vai pusgads ir pietiekami, lai es varētu sevi saukt par veselīga, laimīga dzīvesveida entuziasti un praktizētāju? Vai esmu apmierināta ar savu šī brīža stāvokli?

Kā man klājas? Vai kāre pēc cukura, veciem paradumiem ir spēcīgāka par mani pašu? Vai varbūt šobrīd jūtos tik labi, ka mērķis ir sasniegts? Vai es zinu, kas ir mans mērķis?

FB03A505-CA25-426A-BC93-3CCA66BC586A
Es mežā. Vieta, kur man ir ļoti svarīgi pabūt, lai nolaistos uz zemas – domās, sajūtās un darbos.

Atbilde ir pavisam vienkārša – nē. Totāli nē. Pusgads nav pietiekami, lai es pilnībā mainītu savu ikdienu un spētu aizmirst par veciem, sliktiem ieradumiem. Es esmu ieskicējusi daudz pozitīvas nianses savā ikdienā, apzinājusies to, kāda es vēlos būt. Esmu uzsākusi vairākus jaunus ieradumus, bet esmu sava jaunā ceļa pašā sākumā.

6 mēneši ir mans lūzuma punkts. Esmu sasniegusi kādu noteiktu punktu, mērķi, izturējusi izaicinājumu un ienirusi mazliet eiforijā, kad šķiet var pasvinēt un sevi atalgot. Jūtu, ka sporta aktivitātes kļūst pasīvākas, cukuru saturošie produkti atgriežas arvien biežāk manā ikdienā, dzīve kļūst svētki biežāk kā vajadzētu. Kamēr sajūtu, kas ar mani notiek un kamēr  #veselalaimiga nav kļuvis par foršu īstermiņa kampaņu es apstājos, savelku visas šī brīža sajūtas un lēniem soļiem turpinu.

Šī brīža fakti:

Sākuma svars 100 kg uzsākot projektu #veselalaimiga , šī brīža svars 88 kg. Zaudēti 12 kg 4 mēnešu laikā, 2 mēneši noturēti esošā pozīcijā ar viļņveidīgu pieaugumu un kritumu.

Kas man traucē turpināt esošo dzīvesveidu? 

Atrunas – Reizēm muļķīgas atrunas par labu vieglākai izvēlei mani uzveic. Daudz darba, nav laika, atpūtīšos, mistiskas sāpes, nav garastāvoklis..

Sevis žēlošana (ar labi DAUDZ “ļoti garšīgiem” produktiem)

Slinkums – visklasiskākajā tā izpausmē

Emociju apēšana – (strīds? Grūta darba diena? Besis? Kādas ir labākās zāles?)

Cukura atkarība – es varu totāli atzīt, ka man tāda ir. Un, lai cik ilgi es atturētos, lomkas mani pieveic atkal un atkal. Ir stulbi būt atkarīgam no ēdiena, no cukura un kļūt tā varā.

Vai es vēlos turpināt savu iesākto ceļu, nepadoties un iemācīties veselīgu, sabalansētu dzīvesveidu? 

Jā! Es to vēlos. Man tas patīk, es tā jūtos ļoti labi, manī raisās daudz pozitīvu emociju, ideju un laiks kļūst produktīvs!

Kāpēc man to vajag? Ko man tas dos? 

  • Jo man patīk nodarboties ar skriešanu, man patīk tā sajūta, kas notiek manā galvā, kad es skrienu un gandarījums treniņa beigās. Es vēlos sasniegt progresu savos rezultātos, trenēt sirdi, justies spēcīgāka. Es pati apzinos, ka uzkāpt 4. stāvā aizelsusies un piekususi nav veselīgi un tas nebūt nav normāli sievietei 29 gadu vecumā. Es vēlos mainīt savu dzīvesveidu savas veselības dēļ. Lai varētu nodarboties ar aktivitātēm, kuras man sagādā prieku un izbaudīt procesu.

 

  • Jo man ir svarīga mūsu ģimenes veselība. Es apzinos, ka spēju ietekmēt ne tikai savu veselību un dzīvi, bet arī tuvākos cilvēkus sev apkārt. Es ticu, ka ieradumi ģimenē sākas no sievietes un ietekmē visu ģimeni. Ja treneris man jautā, vai man ir svarīga mana ģimenes veselība es skaidri saprotu, ka jā, tā tas ir.

 

  • Es jūtu ķermeņa izmaiņas. Saņemot vairāk svaiga gaisa, rūpējoties par ādas veselību, strādājot ar prātu, domājot pie miega paradumiem, nodarbojoties ar sportiskām aktivitātēm, ierobežojot alkohola patēriņu un nelietojot cukuru es jūtu, cik ļoti mans ķermenis ir man pateicīgs. Es redzu atbrīvotu prātu, mirdzošas acis, veselīgāku ādu un koptēlu. Ķermenis un prāts ir balansā.

 

Kāds ir mans mērķis?

Iemācīties dzīvot šādu dzīvi ilgtermiņā. Kur sabalansēts uzturs un piemērotas sportiskās aktivitātes iet roku rokā. Tikt vaļā no cukura kāres! Es netiecos uz mākslīgi veidotiem ideāliem, skaistuma standartiem. Es jūtos labi savā ķermenī un izskats ir otršķirīgs. Mans mērķis ir būt atbilstoši funkcionējošai savam vecumam. Vairot enerģiju, nevis justies nogurušai!

“Kristīne. Pārstāj žēloties, atrunāties, saņemies un dari!” 

Pilnīgi piekrītu un jau sāku rīkoties. Tieši balta lapa un skaidrs prāts palīdz saprast ceļu un kā virzīties tālāk!

Kādi ir mani nākamie soļi, lai man tas izdotos?

  1. Regulāri sporta treniņi, kuros es trenētu arī iekšējos muskuļus un muskuļu grupas, kuras līdz šim snauž.
  2. Individuālie treniņi ar treneri, lai gūtu vairāk zināšanas, iedvesmu un spēku turpināt.
  3. Sportiskas aktivitātes vismaz 5 x nedēļā, jo tā ir mana veiksmes atslēga ceļā uz prāta sakārtošanu saistībā ar cukura atkarību un slinkuma pārvarēšanu.
  4. Uzlabot sirds veselību.
  5. Nelietot cukuru! Nemaz!
  6. Septembrī skriet Stirnu Bukā un izskriet Zaķa distanci ar vēl nebijušu progresu!

 

Šeit arī es gribu piebilst, ka tieši šobrīd man ļoti palīdz individuālie treniņi ar treneri, kuru laikā mēs varam pārrunāt visus šos man aktuālos jautājumus, kur es varu caur jautājumiem izprast manu šī brīža stāvokli un caur sportu saprast cik liels potenciāls vēl manī snauž! (Šo es lietoju, “Cik vāja es esmu patiesībā šobrīd” vietā :))

 

Un cik trāpīgi ir Mesa dziesmas Mantra vārdi, kur es pilnīgi nejauši trāpīju filmēties videoklipā, tik zīmīgā lomā, sastopoties ar savu vienu no lielākajiem kārdinājumiem! 🙂

Processed with VSCO with a6 preset
Aizkadri no videoklipa filmēšanas

MESA piedaloties Intaram Busulim – Mantra

Vārdi

Kas bija vakar? Pirms mēneša, gada? Mēģinām atcerēties
atkal
Un mums atkal neizdodas, toties šodien par rītdienu
prieks ir neviltots
Plāni, kā jau katram mums ir vairāki viss būs – uzcelt
māju, iestādīt koku, nosist čūsku
Turpinām darīt, kā līdz šim, ka neierūsam, bet
brīnāmies – kāpēc jaunus iespaidus neiegūstam?
Drosme sapņot, bailes darīt
Rītdien viss jau saplānots, tad labāk parīt
Ķeramies klāt, bet atmetam, jo nesanāk
Līdzīgi, kā ar roķeni uz estekādes
Tikko es kā grūtības sastopu, bez liekas domāšanas
padoties grasos
Tikko es kā padoties grasos, izdzirdēsi kādu balsi man
sakot –

piedz.
Nevar būt tā, ka Tu kaut kur ej un nekur nenonāc
Katrs ceļš ir reiz sākts tā, kā stāsts
Uzaus zābakus Tu deviņjūdžu un dodies tālāk
Atklāt sev, to kas vēl neatklāts

Ja man kāds lūgtu noraksturot sevi, kas es būtu –
kosmonauts vai grāmatvedis?
Profesija, tā, kā rinda ordeņu pie krūts, bet vēl tik
daudz nav redzēts un daudz kur vēl nav būts
Ceļš nav grūts, grūtāk ir to iesākt
Pārvarēt bailes, iekams bailes pārraman tā vietā
Vai es maz atcerēties spēju savu pirmo vārdu, pirmos
soļus pirms es jau skrēju ar pieri stenderē, nogaršoju
bez maz visu tabulu mendeļējevu

Bet vai tas mani
apturēja, protams, ka nē
Varbūt tikai čakarēja
Ir četras debespuses, redzu tikai ziemeļus
Palūkojos apkārt, izkustinu kakla skriemeļus
Jo galvā tak ir smadzenes un nevis ķieģeļi
Izmantot šo potenciālu, ko kāds ir iedevis
Tikko es kā grūtības sastopu, bez liekas domāšanas
padoties grasos
Tikko es kā padoties grasos, izdzirdēsi kādu balsi man
sakot –

piedz.
Nevar būt tā, ka Tu kaut kur ej un nekur nenonāc
Katrs ceļš ir reiz sākts tā, kā stāsts
Uzaus zābakus Tu deviņjūdžu un dodies tālāk
Atklāt sev, to kas vēl neatklāts

ATKLĀJ SEV, TO KAS VĒL NEATKLĀTS
ATKLĀJ SEV!

 

Es varu! Es ticu sev! Un arī Tu vari! Lai mums izdodas! 

 

Iknedēļas slejas. Būt šeit un tagad.

Es bieži sapņoju. Es daudz plānoju. Mani aizrauj, interesē un es gribu tik daudz. Vai esi kādreiz sev uzdevis jautājumu, cik ātri skrien laiks? Vai Tev arī ir sajūta, ka tikko ziedēja sakuras Uzvaras parkā un nu jau vasara ir saulgriežos? Mani reizēm pārņem sajūta, ka es burtiski skrienu dienu no dienas, atraujoties no zemes. Sazemēties ir mans jaunais atslēgas vārds apzinātai un pilnīgai iekšējai sajūtai.

Pēdējā laikā es mēģinu savu lidojumu piebremzēt, lai nolaistos, lai būtu šeit un tagad. Nav jau jēgas skriet notikumiem pa priekšu, nav jēgas sapņot par tik nesasniedzamiem un tāliem plāniem. Tā vietā, mans jaunais trends, ir “noraut rokas bremzi” un sajust to, kas notiek šajā mirklī.

Es esmu aizrautīga pēc dabas. Esmu optimiste. Man ātri iemirdzas acis un ir iedvesma, bet tikpat ātri tā dziest, lai iedegtos jau par kaut ko jaunu. Reizēm mans prāts ir tik straujš, ka es netieku tam līdzi, jo domas lido. STOP. Mana dzīve ir manās rokās, sapņi un idejas jāpiezemē un es spēju sajust notikumu spēku. Es skaidri apzinos lietas, cilvēkus, mērķus, kuri man šobrīd ir svarīgi un gadiem to nozīmīguma spēks ir audzis. Ir laiks realizēties.

Kāpēc es par to domāju?

Jo es nesen mainīju darbu, profesiju, kurā man ir ļoti daudz jāspēj koncentrēties, lai spētu uztvert informācijas daudzumu, apstrādāt un spēt reaģēt, rīkoties atbilstoši. Mācīties koncentrēties, lai neaizlidotu darbos un domās.

Esmu uzsākusi jaunu dzīvesveidu, kas no manis prasa daudz spēka, sviedru, gribas – ilgtermiņā. Nepadoties.

Nepabeigtās lietas. Vai zini to sajūtu, kad galvā mutuļo nepadarītie darbi? Nesakārtota māja, puspabeigts remonts, sen nesatiktie cilvēki. Neuzsāktās sporta nodarbības. Paviršība, lietu atlikšana, stāvēšana uz vietas savā attīstībā.

Nerealizēšanās. Lolotas vēlmes, sapņi, kuri tā arī paliek tikai sapņi ar rūgtuma garoziņu, ka īstenībā, es to spēju, vajag tikai saņemties. Bet tomēr nesaņemties – dienu no dienas. Gaidīt to īsto rītdienu, kura tā arī neatnāk.

 

Sazemēties, lai būtu šeit un tagad, šajā mirklī ar visu sevi.

 

Kā sākt rīkoties, lai sapņi, plāni un domas realizētos? 

Mīļie, domas materializējas. Domu spēkam ir tāds spēks, ka es personīgi uz sevis esmu izjutusi domu realizēšanos, pilnīgi neapzināti, kas man atkal un atkal atgādina, domāt tādas domas, ar kurām es esmu gatava satikties dzīvē. Domas materializējas, tas ko Tu domā un runā piepildās.

Sazemēties. Kļūt apzinātai mirklī. Mani uzrunāja Ineses Prisjolkovas grāmatas “Septiņas saules” , kurā viņa par to daudz runā. Un vienu no praktiskajiem uzdevumiem esmu sākusi praktizēt, izbaudot. Pārnesot apziņu uz šeit un tagad. 

Lasot šo grāmatu es izprotu, ka reizēm aizlidojot savās domās pazaudēju savu sazemējumu, man palīdzēja šis padoms, ko vēlos šeit šodien ielikt.

Praktisko mājas darbu darīšana. Sakārtot māju, nomazgāt traukus, slaucīt putekļus, to visu var izmantot sazemējuma spēcināšanai. Jebkurš darbs kļūst par rituālu brīdī, kad ieliec tajā dziļāku jēgu, nekā vien praktisko uzdevumu, darot šos ikdienišķos un pierastos darbus, to veikt ar domām par šo darbu, par to, ko vairs nevēlies savā dzīvē un  no kā tagad atbrīvojies. Kas šobrīd mainās. Tevī un mājā. Piepildīt visu ar gaišām domām. Inese runā vēl daudz par dažādiem sazemēšanās veidiem, ēst gatavošana, runāšana līdzi darbiem un citiem. Bet es vēlos izcelt tieši šo. Esmu sākusi to praktizēt un jūtos piepildīti.

“Apzināties, ka nevērtīga laika Tavā dzīvē nav. Tieši tas, ka elpo, tieši tas, ka dzīvo, tieši tas, ka domā, tieši tas, ka vari baudīt konkrēto situāciju – ir vērtība. Tas ir tikai mūsu prāts un EGO, kas ar savu gribu/negribu, patīk/nepatīk liek notikumus svarīguma centrā. ” / Septiņas saules.

Netiekties tik ļoti uz rezultātu, bet izdzīvot notiekošo situāciju.

Celties agrāk. Pagarināt savu dienu, lai pagūtu vairāk. Lai pagūtu veltīt laiku savām interesēm, attīstībai, izglītoties, veikt mājas darbus, strādāt un atpūsties. Mums diennaktī ir atveltītas 24 stundas, 8 stundas no tām mēs guļam. Tas, ko mēs darām pārējās 16 stundās ir tikai un vienīgi mūsu ziņā. Saplāno savu ikdienu.

Sākt darīt. Pievienot saviem sapņiem darbus. Satikties ar cilvēkiem, kuri Tevi var mudināt un motivēt. Izlasīt grāmatu par attiecīgo tēmu. Atrast domubiedrus. Iegādāties nepieciešamos rīkus mērķa realizēšanai. Sākt pamazām un baudīt procesu.

Koncentrēties. Nepadoties. Nedarīt vairākas vienlaicīgi! Būt šeit un tagad, apzināti!

Skrienam kopā! Dažādas skriešanas pieredzes, kopīgs izaicinājums

Aprīlī es izveidoju 2 nedēļu skriešanas izaicinājumu, kurā piedalījās 51 dalībnieks. Mēs kopā noskrējām 1343 km un sadedzinājām 102k kaloriju. Man tas ir neaptverams daudzums.

Šajā izaicinājumā es ieņēmu 11. vietu, noskrienot 45.2 km divās nedēļās. Ar savu rezultātu es esmu ļoti apmierināta, tas ir krietni vairāk kā biju izkustējusies līdz šim.

Liels paldies visiem izaicinājuma dalībniekiem, kuri apņēmās kopā ar mani! Tas iedvesmoja, gan mani, gan pārējos dalībniekus. Brīdī, kad atver aplūkot Endomondo aplikāciju, un pamani kā veicas izaicinājuma dalībniekiem  – motivācija kāpj. 

 

Skrējēju piezīmes.

Mani ļoti iedvesmo cilvēki. Viņu stāsti. Protams, līdzdomātāji un skriešanas entuziasti vēl vairāk! 

Uzrunāju pāris izaicinājuma dalībniekus, padalīties ar savu skriešanas stāstu. Par pieredzi, sajūtām un mērķiem.

95D1D4E7-A57B-486B-869E-8F63707789FE

Zane Muceniece, izaicinājuma laikā noskrēja 101 km, ieņemot pirmo vietu, ja mēram pēc km. 

“Vispirms man Tev jāsaka liels PALDIES par šo izaicinājumu, jo ilgu laiku man neizdevās ieiet vecajās treniņu sliedēs un visu laiku centos atrast kādu iemeslu, kāpēc atbraucot mājās no darba neiet skriet, bet palikt mājās un apēst kādu našķi, kas vēlāk pāriet vēl lielākā našķī un tā tas turpinājās… Ik pa laikam izgāju izskriet, bet nevarēju saņemties to darīt regulāri, kas ir mazliet dīvaini, jo gribētos sevi pieskaitīt pie skrējēju ģimenes.

Ieraudzīju Tavu izaicinājumu un nodomāju, ka tas būtu labs veids kā vairāk iziet ārā no mājām + manī iekšā sēž sacensību gars un gribas būt kaut kur augšgalā.

Zināju, ka mana balva par šo būs nenovērtējama – no jauna mēģināšu iemīlēt sevi!!

Visas mazās lietiņas sastājās tā, lai es ietu ārā, izskrietu un pēc tam justu to foršo pēc treniņa sajūtu. Laikam jau viss kopā man deva spēku saņemties un skriet!

Lai arī ir sacensības, kurām gatavojos, tomēr tikai šo divu nedēļu laikā es tā pa īstam sajutu, ka kaut kas atkal sāk notikt un tad motivācija iziet no mājas tikai pieaug. Protams, bija dienas, kad negribējās pat 1km noskriet, bet tad pieslēdzās jau minētais sacensību gars un negribējās pazaudēt savu “zelta” medaļu, tad nu vilku kājās botas un devos ārā.“

Zane! Kāpēc sākt skriet? Ko darīt, ja ir bailes skriet?

Fiziskā ķermeņa pārmaiņas skrienot notiekti ir viens no iemesliem kāpēc sākt skriet, tomēr skriešana ir meditācijas veids, var izvēdināt galvu, sakārtot domas. Nedrīkst aizmirst arī skriešanas pasākumus, Stirnu buks, Skrien Latvija, Lattelecom maratons, tā vairs nav tikai skriešana, tie ir svētki. Nevajag baidīties sākt skriet, jo skrienot cilvēks iegūst jaunus draugus un savā veidā lielu ģimeni, vismaz man tā ir sanācis!

Bailes var palīdzēt pārvarēt skriešanas kompanjons, ar ko iziet kopā ārā. Vienam vienmēr ir grūtāk, bet, ja ir kāds ar ko kopā to darīt, tad ir vieglāk.

Atslēgas vārdi:

“treniņu sliedes” (regularitāte)

sacensību gars

iemīlēt sevi no jauna (arī tas ilgtermiņā ir jāiemācas)

1DDCFCD4-63C4-41B1-A3F9-F9F07EE33103

Anete Bruževiča

Izaicinājuma laikā noskrēja divas reizes vairāk kā es. 84,1 km ieņemot godpilno trešo vietu izaicinājumā!

Anetes motivācija skriet ir kustības prieks. Savu iekšējo spēku apzināšana, kas rodas pamazām. Jo vēl 2 gadus atpakaļ ar mokām varēju noskriet 5 km, bet trīs gadus atpakaļ uzskatīju, ka nekad neskriešu, ka tas nav priekš manis. Šobrīd Anete gatavojas pusmaratonam 20.05.2018 . Tā kā viss ir iespējams.

Aneti ļoti motivē viņas draugs, kurš “viņu ir aplipinājis ar skriešanas vīrusu”, kā viņa pati smejas! 

Starp viņiem valda neliela, veselīga konkurence ģimenē, kur pagaidām Anete piekāpjas vīram. 

Reizēm saņemties ir ļoti grūti. Īpaši ziemā, vai lietū.

Anete ir atradusi savu veidu kā ieplānot skriešanu. Jau nedēļas sākumā viņa izplāno skriešanas grafiku visai nedēļai un tad pie tā pieturas.

“Skrienot es ļoti labi varu atslēgties no ikdienas domām un izvēdināt galvu. Esmu pamanījusi, ka skriešana veido skaistāku augumu un labākā sajūta ir tieši pēc skrējiena – milzīgs gandarījums!” Tā Anete raksturo savu laimes sajūtu skrienot.

Atslēgas vārdi:

Iekšējie spēki

Konkurence

Skriešanas grafiks

708FDB9C-5444-46C3-84BB-E2FBBA59CD0F

Zane Moroza, gatavojas savam pirmajam pusmaratonam

Man skriešanā patīk tieši tā “pēcgarša”! Pēc katra skrējiena, ir tik neizmērojams prieks un gandarījums, ka esmu izkustējusies no dīvāna, ka esmu atbrīvojusies no pārsimt kcal un īpaši mīlu skriet vakaros uz saulrieta laiku! 

Man patīk, ka ikreiz skrienot, simtiem reižu ir sajūta, ka nevaru un ir tik grūti, bet pēc skrējiena jūties kā uzvarētājs, jo redzi ka Tu vari!!! Patīk pacīnīties pašai ar sevi! 

Lielākoties eju skriet un maršutu izdomāju tikai aptuveni, lai pēc tam būtu interesantāk atskatīties, cik tad beigās km tur sanācis. 

Šogad esmu nolēmusi piepildīt savu sapni par pusmaratonu.

Vienkārši skrienu! Un pēc tam priecājos, par sevi un ar sevi! 

Atslēgas vārdi: 

Laiks ar sevi

Nevaru, bet tomēr varu

Izkustēties

B146C9B3-C302-44B9-9CB8-6EC1A2597D67

Brigita un Jānis, skrien kopā

Ar kopīgu skriešanu sākām nodarboties pagājušā gada rudenī. Līdz tam es to darīju tā teikt “vienītī”.

 Pagājušā gada rudenī, man darbā esot, Jānis atsūtija bildīti no Endomondo aplikācijas, kurā bija viņa pirmie noskrietie 2.5 km! Biju patīkami pārsteigta, jo ar skriešanu Jānis bija uz “Jūs” . Tā pamazām sākās mūsu pirmie skrējieni kopā.

Šāda kopīga skriešana ir mega forši, jo ja paliek grūti, tad blakus ir otrs cilvēks, kurš neļauj padoties. Arī brīžos, kad galīgi negribas doties ārā, tad ir tas otrs cilvēciņš, kurš tomēr kaut kā māk pierunāt, “piecelt dupsi” no dīvāna un aiziet izkustēties.

Skriešana vispār ir kaut kas ļoti foršs. Tāda meditācija, kas ļauj, vai nu pozitīvi iesākt dienu, vai arī  vakaros izlādēt visu slikto enerģiju. Nav arī vajadzīgs speciāls inventārs, lai ietu paskriet. Tikai gribasspēks. Un pēc katra skrējiena ir tā labi padarīta darba sajūta!

Atslēgas vārdi:

Gribasspēks

Kopīgas intereses

92901244-3E6B-4E1D-AD8D-7C026CC36473

Tatjana Stumbre, 3 bērnu mamma

Esot ikdienā ar trīs bērniem un suni, brīvais laiks sev paliek pavisam maz. Skriet man nozīmē iespēju pabūt ar sevi – klausīties pilnā skaļumā manu iecienītāko mūziku. 

Skriešana man nozīmē fitnesu, atpūtu, dabu un svaigu gaisu… 

Es esmu priecīga par katru iespēju izskrieties un jūtu, ka iedvesmoju arī cilvēkus apkārt man pievienoties. Plānā ir aizraut līdzi arī bērnus un suni, lai jau nākamajā Stirnu Bukā mēs varētu skriet kopā ar mūsu jauno četrkājaino draugu.

Atslēgas vārdi:

Laiks sev

Mūzika

Iedvesmot

447C956D-8FC0-4762-964A-0E710BFA8FF8

Kas, manuprāt, ir pats grūtākais skriešanā? Saņemties to darīt. 

Manas piezīmes, saņemoties ikvakara skrējienam:

14.04. “Atslēgt smadzenes, izlādēt negatīvo enerģiju, saražot dopamīnu un vēlāk atlaisties dīvānā un būt vienkārši labi.”/ Šovakar noguruma vadīta un miera alkstoša ieritinājos gultā ar kādu no žurnāliem. Piestāju pie @imperfektlv kādām rindām, kurās starp rindām izlasīju, ka ir jāsaņemas vakara skrējienam. Novadīt dienas sakrāto stresu. Zini, baigi nostrādāja. Mans otrais desmitnieks un svaiga galva! 

17.04. “Skriet ir drosmīgi. Tu vienatnē satiecies ar savām domām un caur piepūli nākas tajās ieskatīties. Ne vienmēr Tu esi tam gatavs.”

22.04. Kad es runāju par savu skriešanu, es nerunāju par sportu. Sajūtu kopums, kur ķermenis un prāts satiekas!

26.04. Jūtu, kā mainās mana iekšējā pasaule. Apzinātums. Īstums. Skrienot es esmu es pati! 

01.05. Tikai uz priekšu! 

Paldies visiem, kuri ir ar mani kopā, šajā skriešanas piedzīvojumā un tas tiešām dod lielu spēku nepadoties. Pievienojies arī Tu, mūsu izaicinājumam, un skrienam kopā!

Pievienojies izaicinājumam maijā šeit:

Mērķis vismaz 1 skrējiens nedēļā! Accept?

I’m challenging you on Endomondo:

Skrienam kopā! 2

https://www.endomondo.com/invite/ch/36802851?id=2w8elio6zwk2hxo3rra6i

 

Priecāšos par komentāriem, ko Tev nozīmē skriešana?