Beidzot izgulējusies, paldies Pranamat ECO

Pirms pusotra gada es mainīju darba vietu no aktīvas, dinamiskas darba dienas uz sēdošu, 8h darba dienu ofisā. Līdz šim man nebija bijusi pieredze ar to, kā tas ir, strādāt darbu, kur lielākā dienas daļa tiek pavadīta pie datora. Sākums bija grūts, man bija jāpielāgojas pilnīgi jaunam darba dienas ritmam un no jaunā, nepierastā darba stila izrietošajām sekām.

Es sāku sevī pamanīt jaunas iezīmes, kuras līdz šim nebiju pamanījusi. Pēc pusdienām es atklāju sevī vājas koncentrēšanās spējas. Reizēm varēju stundām nosēdēt pie viena darba to nepabeidzot, jo nespēju koncentrēties. Mans izdzerto kafiju daudzums palielinājās, ātro cukuru patēriņš arī, līdz tas kļuva nekontrolējami.

Vienīgā doma, kura manā galvā palika arvien skaļāka – kā kļūt produktīvākai?

Kristīne, saņemies! Izdari darbu līdz galam! Atturies no ceturtās kafijas! Vai Tev tiešām to gribās, apēst 10(!!!) konfektes dienā, regulāri!! Dienu no dienas es jutos ne savā ādā un nevarēju pierast pie jaunā darba ritma. Kā pēc pulksteņa, ap plkst. 14:00 sākas neoma, besis un kāre pēc ātrajiem kārdinājumiem. Lieki piebilst NĀK MIEGS!

Darbs man patīk, es ilgi uz to tiecos un ticēju, ka jauno dienas ritmu varu apgūt. Es mācījos ieklausīties sevī!

Protams, ne visas dienas bija grūtas. Bija dienas, kad jutos īpaši pacilāti, kad kafijas krūzi aizvietoju ar tēju un konfekšu vietā tiecos pēc līdzi paņemtiem burkāniem. Es sāku analizēt savas dienas. Kāpēc citu dienu jūtos enerģiski, bet citā iztukšota? Vai tam varētu būt izskaidrojums? Vai es varu to ietekmēt?!

Vaaaaaaau! Vienā dienā, lai slavēta tā diena, pār mani nāca apgaismība! MIEGS ir mans atslēgas vārds! Izgulējusies es patīku sev daudz labāk un ticu, ka manam darba devējam arī! Maija mēnesī vīrs man uzdāvināja aproci ar kuras palīdzību es jau pusgadu sekoju līdzi savam gulēšanas režīmam. Man ir savi novērojumi!

IMG_8697

Tas, ka es laicīgi aizeju gulēt, nenozīmē, ka es izgulēšos. 

Es pievienoju bildi, kur ir skaidri redzamas divas manas naktis, abās esmu gulējusi vienlīdz ilgi bet izgulējusies esmu tikai vienā no naktīm. Kā tas ir iespējams? Vai es varu ietekmēt sava miega kvalitāti?

IMG_0687
Mērījumiem ir informatīva nozīme 

Veselīgam, kvalitatīvam miegam ir raksturīga noteikta psiholoģiska struktūra, kas iedalās noteiktās miega stadijās: pirmajā miega fāzē jeb snaudā, otrajā jeb vieglā miega fāzē, trešajā un ceturtajā jeb dziļā miega fāzē un sapņošanas fāzē (REM). Nakts laikā cilvēks parasti iziet cauri 4–6 miega cikliem, ko veido noteikts daudzums individuālu fāžu. Katrs cikls ilgst apmēram 90 minūtes, parasti noslēdzoties ar REM fāzi. Pirmais REM cikls ir pavisam īss, apmēram 10 minūtes, pēc tam nakts gaitā cikli kļūst aizvien garāki. Pieaugušam cilvēkam nepieciešams gulēt vidēji 7–9 stundas, lai organisms izietu pietiekamu miega ciklu skaitu.

Daļa speciālistu uzskata, ka snaudai nemaz nav atspirdzinošas vērtības, bet pārējām trim fāzēm gan ir katrai sava, unikāla un nepieciešama, nozīme. Otrā fāze atjauno uzmanību un dod možumu. Dziļā miega fāzes ir nepieciešamas fiziskā ķermeņa atspirgšanai, saistītas ar enzīmu un proteīnu atjaunošanu, dziedēšanu un imunitāti. Turpretī REM fāze ir būtiska smadzenēm.

Kad mēs sakām: “Slikti gulēju”, parasti ar to domājam miegu, ko iztraucējusi pamošanās, jo tā ir samazinājusi miegam atvēlēto laiku. Pēc biežas pamošanās seko pirmā miega fāze jeb snauda, ko vairākums ekspertu neuzskata par atjaunošo miega daļu un ko nevarētu ieskaitīt kvalitatīva miega daudzumā. Tāpēc šāda saraustīta, nepilnvērtīga miega sekas parasti slikti atsaucas uz pašsajūtu otrā dienā. 

Šo es izkopēju no kāda raksta, kuru sev saglabāju, kad sāku praktizēt veselīgu miegu, ir labi zināt, kā tas darbojas un pārbaudīt dzīvē.

Kā izkopt kvalitatīvu, veselīgu nakts mieru? Vai tas ir iespējams?

Esmu apkopojusi pāris tips&tricks, kuri tiešām strādā priekš manis:

Mana nākamā diena sākas iepriekšējā vakarā, tādēļ pats svarīgākais, lai plānotais nakts miers būtu tiešām plānots un režīms regulārs.

  • Sakārtota gultas vieta
  • Izvēdinātas telpas
  • klusums
  • 1 h pirms miega bez viedierīcēm, bez TV

Vai es varu aizmigt? Būšu godīga, es tiešām šo apzināti praktizēju jau pusgadu, katru nakti, diezgan regulāri un man iet visādi. Ko darīt pirms miega, ja miegs nenāk. Kā relaksēties un atslēgties no domu mutuļa,kas šķiet uz nakti aktivizējas īpaši spēcīgi.

Kā manu vakara rituālu praktizēt dzīvē reāli? 

Mūsu dzīvē ienāca Pranamat ECO . Teikšu atklāti, līdz šim par Pranamat ECO nebiju interesējusies. Jā, zināju, ka tāds ir, dažādas atsauksmes un viedokļi, bet neticēju, ka tas ir priekš manis un manas ģimenes. Līdz es sāku apzināties un šķetināt savas miega problēmas un meklēt veidus kā atslābināties, lai izgulētos.  Pranamat ECO terapeitiskais paklājiņš palīdz ķermenim atslābināties un nonākt miera stāvoklī. Padara miegu dziļāku un pamošanos vieglāku.

Papētot pieejamo informāciju internetā, Dr. Dzintras Vāveres, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstes, atsauksmes kā arī balstoties uz klīnisko pētījumu, ko veica Eksperimentālās medicīnas institūts kopā ar Universitātes slimnīcu Latvijas Universitātē pierādīja Pranamat ECO efektivitāti veselības stiprināšanā. Ārste to rekomendē cilvēkiem, kuriem ir hroniskas muguras sāpes, miega traucējumi un visiem, kuri vēlas stiprināt savu ķermeni.

Kristine_Beit

Šis terapeitiskais paklājs ir dāvana man un manai veselībai ilgtermiņā. Es ticu, ka tikai pati spēju ietekmēt savu veselības labklājību un stāvokli rūpējoties par to jau šodien.

Reizēm mūsu dienas ir tik trauksmainas, ka vakarā atslēgties ir ļoti grūti un pirms miega rodas dienas dziļākās pārdomas. 

Jau vairākas nedēļas es cenšos praktizēt vakara rituālu, kurš manus miega paradumus acīmredzami maina un jūtu, ka pozitīvi ietekmē nākamo dienu! 

Vakara rituāls kopā ar Pranamat ECO :

  • Atslēdzos no viedierīcēm
  • izvēdinu telpu
  • ieslēdzu “miega mūziku” youtube (tā es dēvēju relaxing sleep music)
  • uzguļos uz sava Pranamat ECO terapeitiskā masāžas paklājiņa (vismaz 15 min) 
  • Laižos miegā

Tieši šis rituāls šādā secībā ir palīdzējis radīt manu ideālo pirms miega rutīnu, lai jau nākamajā dienā justos enerģiski un varētu nodzīvot kvalitatīvu dienu ar labāko sevis versiju!

Lietojot viedo – aproci, es redzu, ka mana miega kvalitāte uzlabojas un pašsajūta arī! Kolēģi darbā zākā, ka es ietekmējos, bet nē, es spilgti izjūtu savas sajūtas un garastāvokli. Tas ir acīmredzami! 

Zini, kas mani vēl iepriecina par terapeitiskās masāžas paklājiņa iespējām mājās? Tas, ka arī mans vīrs ir tajā atradis savu interesi. Artūram arī ir sēdošs darbs un daudz lieka stresa darbā, es redzu, kā viņš pats pēc darba velta Pranamat ECO līdz vienai stundai!! Jā, šī masāža patiesi atslābina un noņem saspringumu acīm redzami. 

Mums mājās ir Pranamat ECO komplekts – paklājs un spilvens. 

 Pirmā pieredze, līdzīgi kā ar meditāciju bija grūta. Nespēju koncentrēties, sajutu sāpes, bet tiklīdz paklājiņš iegūlās manas muguras izliekuma formā un es atradu savu ērtāko pozu, ķermeni pārņēma patīkamas trīsas. Atslābums pēc saspringtas dienas. Patīkams bonuss – arī vīrs to izmanto.

2018-12-28 13_56_37-Būt Vesela _ Laimīga _ Aktīva (@kristine_beit) • Instagram photos and videos
Pirmā pieredze

Kas īsti ir Pranamat ECO masāžas paklājiņš? 

Pranamat ECO paklāja un PranPillow spilvena efektivitātes pamatā ir akupresūras un refleksoloģijas pamatprincipi. Pranamat masāžas elementi, kas ir izveidoti lotosa ziediņu formā, masē ķermeni un iedarbojas uz bioloģiski aktīvajiem punktiem un meridiāniem. Masāža stimulē nervu centrus, uzlabo asinsriti un limfas plūsmu, organisms tiek intensīvi bagātināts ar skābekli. Regulāra masāža palīdz nostiprināt imunitāti un samazināt iekaisuma procesus, kas saistīti ar sāpēm mugurā.

Lai vai kā, esmu apzinājusies, cik ļoti nozīmīgs man ir mans miegs un tā kvalitāte, tas, ko es pati varu savas ikdienas rutīnas labā darīt un kāds tam ir spēks!

Kamēr es turpināšu celties agri , lai aktīvi un produktīvi darbotos vismaz turpmākās 12 dienas stundas, es prioritizēju savu vakara un miega rutīnu. Es atceļu pasākumus, kuri ir mazāk nozīmīgi un norisinās vēlu vakarā, es atkārtoju aktivitātes, kuras mani pozitīvi iespaido. Mana nākamā diena uzlabojas. Es jūtos moža, esmu labā garastāvoklī un spēju kontrolēt savas iegribas! Tas taču ir tā vērts, vai ne?

Dalies komentārā, vai esi jutusies neproduktīva savā darba dienā? Vai esi analizējusi kādēļ tas tā notiek? 

Pusgads jaunā dzīvesveidā. Vai tas ir pietiekami, lai mainītos?

Aprit pusgads manā jaunajā dzīvesveidā, kādu esmu sev definējusi šajā gadā. Jaunos paradumos un ceļā uz labāku sevi! Kas ir mainījies? Vai pusgads ir pietiekami, lai es varētu sevi saukt par veselīga, laimīga dzīvesveida entuziasti un praktizētāju? Vai esmu apmierināta ar savu šī brīža stāvokli?

Kā man klājas? Vai kāre pēc cukura, veciem paradumiem ir spēcīgāka par mani pašu? Vai varbūt šobrīd jūtos tik labi, ka mērķis ir sasniegts? Vai es zinu, kas ir mans mērķis?

FB03A505-CA25-426A-BC93-3CCA66BC586A
Es mežā. Vieta, kur man ir ļoti svarīgi pabūt, lai nolaistos uz zemas – domās, sajūtās un darbos.

Atbilde ir pavisam vienkārša – nē. Totāli nē. Pusgads nav pietiekami, lai es pilnībā mainītu savu ikdienu un spētu aizmirst par veciem, sliktiem ieradumiem. Es esmu ieskicējusi daudz pozitīvas nianses savā ikdienā, apzinājusies to, kāda es vēlos būt. Esmu uzsākusi vairākus jaunus ieradumus, bet esmu sava jaunā ceļa pašā sākumā.

6 mēneši ir mans lūzuma punkts. Esmu sasniegusi kādu noteiktu punktu, mērķi, izturējusi izaicinājumu un ienirusi mazliet eiforijā, kad šķiet var pasvinēt un sevi atalgot. Jūtu, ka sporta aktivitātes kļūst pasīvākas, cukuru saturošie produkti atgriežas arvien biežāk manā ikdienā, dzīve kļūst svētki biežāk kā vajadzētu. Kamēr sajūtu, kas ar mani notiek un kamēr  #veselalaimiga nav kļuvis par foršu īstermiņa kampaņu es apstājos, savelku visas šī brīža sajūtas un lēniem soļiem turpinu.

Šī brīža fakti:

Sākuma svars 100 kg uzsākot projektu #veselalaimiga , šī brīža svars 88 kg. Zaudēti 12 kg 4 mēnešu laikā, 2 mēneši noturēti esošā pozīcijā ar viļņveidīgu pieaugumu un kritumu.

Kas man traucē turpināt esošo dzīvesveidu? 

Atrunas – Reizēm muļķīgas atrunas par labu vieglākai izvēlei mani uzveic. Daudz darba, nav laika, atpūtīšos, mistiskas sāpes, nav garastāvoklis..

Sevis žēlošana (ar labi DAUDZ “ļoti garšīgiem” produktiem)

Slinkums – visklasiskākajā tā izpausmē

Emociju apēšana – (strīds? Grūta darba diena? Besis? Kādas ir labākās zāles?)

Cukura atkarība – es varu totāli atzīt, ka man tāda ir. Un, lai cik ilgi es atturētos, lomkas mani pieveic atkal un atkal. Ir stulbi būt atkarīgam no ēdiena, no cukura un kļūt tā varā.

Vai es vēlos turpināt savu iesākto ceļu, nepadoties un iemācīties veselīgu, sabalansētu dzīvesveidu? 

Jā! Es to vēlos. Man tas patīk, es tā jūtos ļoti labi, manī raisās daudz pozitīvu emociju, ideju un laiks kļūst produktīvs!

Kāpēc man to vajag? Ko man tas dos? 

  • Jo man patīk nodarboties ar skriešanu, man patīk tā sajūta, kas notiek manā galvā, kad es skrienu un gandarījums treniņa beigās. Es vēlos sasniegt progresu savos rezultātos, trenēt sirdi, justies spēcīgāka. Es pati apzinos, ka uzkāpt 4. stāvā aizelsusies un piekususi nav veselīgi un tas nebūt nav normāli sievietei 29 gadu vecumā. Es vēlos mainīt savu dzīvesveidu savas veselības dēļ. Lai varētu nodarboties ar aktivitātēm, kuras man sagādā prieku un izbaudīt procesu.

 

  • Jo man ir svarīga mūsu ģimenes veselība. Es apzinos, ka spēju ietekmēt ne tikai savu veselību un dzīvi, bet arī tuvākos cilvēkus sev apkārt. Es ticu, ka ieradumi ģimenē sākas no sievietes un ietekmē visu ģimeni. Ja treneris man jautā, vai man ir svarīga mana ģimenes veselība es skaidri saprotu, ka jā, tā tas ir.

 

  • Es jūtu ķermeņa izmaiņas. Saņemot vairāk svaiga gaisa, rūpējoties par ādas veselību, strādājot ar prātu, domājot pie miega paradumiem, nodarbojoties ar sportiskām aktivitātēm, ierobežojot alkohola patēriņu un nelietojot cukuru es jūtu, cik ļoti mans ķermenis ir man pateicīgs. Es redzu atbrīvotu prātu, mirdzošas acis, veselīgāku ādu un koptēlu. Ķermenis un prāts ir balansā.

 

Kāds ir mans mērķis?

Iemācīties dzīvot šādu dzīvi ilgtermiņā. Kur sabalansēts uzturs un piemērotas sportiskās aktivitātes iet roku rokā. Tikt vaļā no cukura kāres! Es netiecos uz mākslīgi veidotiem ideāliem, skaistuma standartiem. Es jūtos labi savā ķermenī un izskats ir otršķirīgs. Mans mērķis ir būt atbilstoši funkcionējošai savam vecumam. Vairot enerģiju, nevis justies nogurušai!

“Kristīne. Pārstāj žēloties, atrunāties, saņemies un dari!” 

Pilnīgi piekrītu un jau sāku rīkoties. Tieši balta lapa un skaidrs prāts palīdz saprast ceļu un kā virzīties tālāk!

Kādi ir mani nākamie soļi, lai man tas izdotos?

  1. Regulāri sporta treniņi, kuros es trenētu arī iekšējos muskuļus un muskuļu grupas, kuras līdz šim snauž.
  2. Individuālie treniņi ar treneri, lai gūtu vairāk zināšanas, iedvesmu un spēku turpināt.
  3. Sportiskas aktivitātes vismaz 5 x nedēļā, jo tā ir mana veiksmes atslēga ceļā uz prāta sakārtošanu saistībā ar cukura atkarību un slinkuma pārvarēšanu.
  4. Uzlabot sirds veselību.
  5. Nelietot cukuru! Nemaz!
  6. Septembrī skriet Stirnu Bukā un izskriet Zaķa distanci ar vēl nebijušu progresu!

 

Šeit arī es gribu piebilst, ka tieši šobrīd man ļoti palīdz individuālie treniņi ar treneri, kuru laikā mēs varam pārrunāt visus šos man aktuālos jautājumus, kur es varu caur jautājumiem izprast manu šī brīža stāvokli un caur sportu saprast cik liels potenciāls vēl manī snauž! (Šo es lietoju, “Cik vāja es esmu patiesībā šobrīd” vietā :))

 

Un cik trāpīgi ir Mesa dziesmas Mantra vārdi, kur es pilnīgi nejauši trāpīju filmēties videoklipā, tik zīmīgā lomā, sastopoties ar savu vienu no lielākajiem kārdinājumiem! 🙂

Processed with VSCO with a6 preset
Aizkadri no videoklipa filmēšanas

MESA piedaloties Intaram Busulim – Mantra

Vārdi

Kas bija vakar? Pirms mēneša, gada? Mēģinām atcerēties
atkal
Un mums atkal neizdodas, toties šodien par rītdienu
prieks ir neviltots
Plāni, kā jau katram mums ir vairāki viss būs – uzcelt
māju, iestādīt koku, nosist čūsku
Turpinām darīt, kā līdz šim, ka neierūsam, bet
brīnāmies – kāpēc jaunus iespaidus neiegūstam?
Drosme sapņot, bailes darīt
Rītdien viss jau saplānots, tad labāk parīt
Ķeramies klāt, bet atmetam, jo nesanāk
Līdzīgi, kā ar roķeni uz estekādes
Tikko es kā grūtības sastopu, bez liekas domāšanas
padoties grasos
Tikko es kā padoties grasos, izdzirdēsi kādu balsi man
sakot –

piedz.
Nevar būt tā, ka Tu kaut kur ej un nekur nenonāc
Katrs ceļš ir reiz sākts tā, kā stāsts
Uzaus zābakus Tu deviņjūdžu un dodies tālāk
Atklāt sev, to kas vēl neatklāts

Ja man kāds lūgtu noraksturot sevi, kas es būtu –
kosmonauts vai grāmatvedis?
Profesija, tā, kā rinda ordeņu pie krūts, bet vēl tik
daudz nav redzēts un daudz kur vēl nav būts
Ceļš nav grūts, grūtāk ir to iesākt
Pārvarēt bailes, iekams bailes pārraman tā vietā
Vai es maz atcerēties spēju savu pirmo vārdu, pirmos
soļus pirms es jau skrēju ar pieri stenderē, nogaršoju
bez maz visu tabulu mendeļējevu

Bet vai tas mani
apturēja, protams, ka nē
Varbūt tikai čakarēja
Ir četras debespuses, redzu tikai ziemeļus
Palūkojos apkārt, izkustinu kakla skriemeļus
Jo galvā tak ir smadzenes un nevis ķieģeļi
Izmantot šo potenciālu, ko kāds ir iedevis
Tikko es kā grūtības sastopu, bez liekas domāšanas
padoties grasos
Tikko es kā padoties grasos, izdzirdēsi kādu balsi man
sakot –

piedz.
Nevar būt tā, ka Tu kaut kur ej un nekur nenonāc
Katrs ceļš ir reiz sākts tā, kā stāsts
Uzaus zābakus Tu deviņjūdžu un dodies tālāk
Atklāt sev, to kas vēl neatklāts

ATKLĀJ SEV, TO KAS VĒL NEATKLĀTS
ATKLĀJ SEV!

 

Es varu! Es ticu sev! Un arī Tu vari! Lai mums izdodas! 

 

Iknedēļas slejas. Beidz sevi žēlot.

Sievietes mani sapratīs, mūsu hormoni dara savu un ir tādas mēneša nedēļas, kad garastāvoklis ir vairāk bēdīgs un sevi pažēlot gribās nedaudz biežāk. Mani piemeklēja kārtējā šāda nedēļa un es ļāvos pilnai emociju gammai visas nedēļas garumā – dusmas, kāre pēc aizliegtā, neizskaidrojama čīkstība, nepacietība, viegla aizkaitināmība, pastiprināta apetīte un zināms nogurums. Slinkums. Besis. Protams, starpā priecīgi brīži un arī normāls noskaņojums, bet kopaina ir krāsaina. Paldies manam vīram, kurš saprot un pieņem mani ar visām manām dīvainībām.

Vai es par to domāju? Jā. Es vēlos iemācīties kontrolēt savas emocijas. Atpazīt, izprast un kontrolēt. Es gribu valdīt pār emocijām, nevis, lai emocijas valda pār mani.

Viena no spēcīgākajām reizēm, kur es sevi varu ieraudzīt no malas, ieraudzīt savu vājāko un reizē spēcīgāko pusi ir fiziskā slodze. Esot treniņā. Jā, esot sporta treniņā, kopā ar treneri, kad nav iespējas “sev iedot atlaides” , bet ir iespēja caur fizisku piepūli pārvarēt grūtības un ieraudzīt sevi citā gaismā. Tieši esot šajās itkā grūtībās es pamanu to, cik liels potenciāls manī mīt un ko es varu, ja saņemos un daru!

“Pārstāj sevi žēlot” treneris saka un es tajā ieklausos. Es gribu ieklausīties savās emocijās, sajūtās, tās atpazīt un kontrolēt.

Es esmu tas, ko es ēdu, ko es daru, kā es dzīvoju!

Processed with VSCO with a6 preset
2014. gada vasara / 2016. gada vasara

Jums iespējams ir radies priekšstats, ka esmu priekšzīmīga, veselīga dzīvesveida paraugs un man tas viss nāk viegli! Tā nav. Man tas nāk ļooooooti grūti, bet beidzot savos 29 gados es esmu apzinājusies pilnībā kādēļ man to vajag. Kādēļ es piekopju šo jauno dzīvesveidu. Vai man pilnībā tas izdodas? Nē! Joprojām es katru dienu sev ieskaidroju kāpēc man ir jāveic fiziskās aktivitātes tieši šodien un kādēļ tieši šodien vajadzētu atturēties no kārdinājuma ēst pārlieku daudz cukura saturošus produktus…

Līdz šim es tikai īsi, kampaņveidīgi spēju noturēties, lai neļautos vieglākajam ceļam un milzu kārdinājumam.

Arī šobrīt rit sestais mēnesis un es joprojām nejūtos par sevi pārliecināta. Šis ir mans otrais ceļš un veselīga dzīvesveida veidošanu.  Es veidoju izaicinājumus, pulcinu līdzīgus cilvēkus ap sevi, iesaistos aktīvos projektos, es daru visu, lai sevi motivētu! Jo viss ir galvā. Mūsu ceļš uz labāku, veselīgāku un skaistāku sevi sākas tieši galvā!

Ceļu uz labāku sevi es sāku 2015. gadā, kad sapratu, ka kaut kas ir jāmaina. Man bija 1. klikšķis un es sāku pievērst sev uzmanību. Rezultāti bija ļoti labi, tam sekoja kāzas, jauns darbs, laimes eiforija , kurai nemanot es nepamanīju, kā gandrīz viss zaudētais ir atgūts… 2018. gada janvārī mēs sākām šo ceļu otro reizi. Es ceru uz visiem laikiem. Stāsts nav par liekajiem kg. Stāsts ir par veselību, par ēšanas, kustību ieradumiem ikdienā.

Kas ir mani galvenie klupšanas akmeņi?

Šis ir pirmais gads, kad esmu atteikusies no alkohola (ne pilnībā, bet krietni samazinājusi) un daudz ballītes iemainījusi pret sportiskām aktivitātēm. Līdz šim, es daudz atļāvos “tusēties” lietojot stipru alkoholu un nereti diezgan daudz, katru rītu to nožēlojot un saprotot, ka tas ir tikai neforšs spēcīgs ieradums, kas man nesagādā prieku ar visām tā izejošām sekām. Un es domāju, ka tas ietekmēs tikšanās biežumu ar maniem draugiem, bet jāatzīst, tas ir bijis mans labākais lēmums ever, jo tagad to pašu laiku mēs pavadam daudz saturīgāk! Retāk, bet vērtīgāk.

Vieglāk ir nopirkt gatavu ēdienu, našķus ar daudz cukura , neiespringt pēc darba ar gatavošanu , ātri apēst visu gūt īsu baudu un iet gulēt. – Jā, tā ir vieglāk! Apzināta, veselīga ēšana ir krietni sarežģītāka ilgtermiņā. Nepārtraukti ir jābūt soli priekšā savai apetītei un jāpārvar emocionālie brīži.

Es negatavoju ēst mājās. Es pati gatavoju maz. Pēc darba man tam nav spēka (slikta atruna, es zinu) Mūsu ģimenē ēst gatavo vairāk vīrs, ja mēs gatavojam. Ja es gribu dzīvot veselīgāk, mums tas ir jādara regulāri.

Apēst nogurumu un emocijas. Diemžēl šo es vēl mācos. Jo visbiežāk, kad es apēdu kārtējo šokolādi, kūciņu, zefīru, konfekti, desertu – tā nav apetīte. Tās ir emocijas. 

Es esmu tas, ko es ēdu! Man ir paveicies, mans ķermenis man norāda visas manas vājības un uzreiz to izceļ ar lieko svaru, celulītu, sejas ādu un mirdzumu acīs. 

Es ietekmēju mūsu ģimeni! Ar saviem ēšanas paradumiem es neesmu viena. Es ietekmēju arī savu vīru un tas jau ir punkts, kura dēļ vien, ir vērts beidzot saņemt sevi rokās.