Vai Jaungada apņemšanās strādā?

Vai ir vērts vēlēties vienu un to pašu katru gadu un gada nogalē atskatoties uz paveikto sekli secināt, ka šī gada apņemšanās, kuras skaļi definēju sev 1. janvāra rītā nav izdevušās un saņemt pamatīgu bliezienu pār savu pašnovērtējumu, sajusties niecīgi un sūtīt ratā visas tās apņemšanās pasludinot to par pilnīgu bulšitu, kas nestrādā.

Šodien ir 1. janvāris. Jauns gads. Šogad es svinēšu savu 30 gadu jubileju! Varbūt tas būs laiks, kad novilkt treknu svītru, lai noslēdzot vēl vienu gadu desmitu, atskatīties uz to, kur es esmu, kāda es esmu un kur es virzos šādā ātrumā, kāda ir šodienas dienas gaita, vai tā mani bagātina, vai es tikai eksistēju? Vai ir jēga šajos jautājumos iedziļināties? Šodien ir sācies jauns gads, šodien ir 1. janvāris un zini, man ir iekšēja sajūta, ka es vēlos rezumēt paveikto un es vēlos sev definēt to, kā es sevi redzu šajā gadā! Ja ir iekšējā sajūta, ka vajag darīt, ka vajag plānot un es gribu to darīt, es ķeros klāt!

Rīt sākas jauns gads! – Kristofers teica – Vai tu esi apņēmies izdarīt kaut ko lielu?
Jā gan! – Pūks pasmaidīja. – Esmu nolēmis darīt visu, ko vien vēlēšos! Tas nebūs viegli, bet es ļoti centīšos!

Iedot draivu savam jaunajam gadam!

Mēs esam tikai cilvēki un tas ir normāli, ka mūsu garastāvoklis ir augšā, lejā, ka gada griezumā skatoties var vairākas reizes nolaisties rokas un jaunas lietas uzsākt kaut 13. aprīlī, ka datumam nav nozīmes, ja esi saņēmies! Un ja Tu esi saņēmies 3. janvārī, 19.februārī vai gada nogalē, vajag sākt darīt tieši tajā brīdī! Nav nozīmes gaidīt to maģisko 1. janvāri, lai sāktu tad. Kad ir uznākusi iedvesma, ķer ciet! Bet ņemot vērā, ka šodien ir 1. janvāris.. Es tomēr esmu no tiem cilvēkiem, kuriem gadumijā gribās savilkt aizvadītā gada bilanci un ieskatīties Jaunā gada plānos.

Uzlikt uz papīra

Sauc mani par vecmodīgu, bet man šķiet, ka pašu rakstītam ar roku uz papīra ir lielāka vērtība, kā padomātam galvā, kā pierakstītam telefonā vai pateiktam. Vēl, ja ieguldi rakstītajā savas domas un raksti to no sirds, izdekorējot un gada griezumā turot to acu priekšā, lai neaizmirstu.

Piemērs, kas iedvesmo

Mums ir ģimenes čats, kur apmaināmies asprātībām, nozīmīgiem niekiem un ikdienas ainiņām, noteikti, kā katrā ģimenē, mūsdienās tāds ir. Tad nu mans pārsteigums bija māsas apņemšanās saraksts, kurā visas lietas bija izpildītas. Konkrēti punkti, konkrēti uzdevumi, kurus es gada laikā vērojot māsu zinu, ka patiešām viņa tos ir izpildījusi. Mans pārsteigums, ka aiz tā slēpās mērķtiecīgs ceļš un plānots izaugsmes plāns individuāli, ģimenē, karjerā un atpūtā. Paldies Tev par šo, ķeros zīmēt savu!

Es apņemos izaugsmi

Šodien man svarīgi ir attīstīties. Es studēju, sportoju, apgūstu priekš sevis salīdzinoši jaunu profesiju un arī garīgā izaugsme man ir svarīga. Man ir mērķi un punkti, kurus vēlos sevī attīstīt neskatoties uz to, ka ir 1. janvāris, ir lietas pie kurām es strādāju jau gadiem un esmu sasniegusi noteiktus rezultātus. Bet tas neliedz man iepauzēt skrējienu un ielūkoties paveiktajā, atmest lieko un salikt skaidrus punktus virzienam, kurā šobrīd es sevi redzu, lai pa ceļam neapmaldītos.

15 punkti

Pārdomājot savu ikdienu es rezumēju 15 punktus tēmās: personīgi attiecībā uz sevi, ģimenē, mājvietā un atpūtā. Es ierakstīju lietas, kuras es vēlos paveikt, bet līdz šim tas man nav izdevies, tās kuras es jau daru un zinu, ka man izdosies to turpināt, mazliet lielāku sapni un kaut ko tīri praktisku. Saliku uz papīra strukturizētu plānu attiecībā uz sevi. Kā darbā “to do” paveicamo darbu sarakstu, kad var izsvītrot to, kas ir padarīts. Un tā izsvītrošana ir ļoti patīkama mūsu smadzenēm!

Sasniegt mērķus, piepildīt domas, kuras ir tik lielas, ka mazliet bail

 Izmantot rīkus

Mans pārsteigums bija atverot savu 2019. gada jauno plānotāju,(trešo gadu izvēlos Mākoņogas plānotāju, aplūko to šeit Mākoņogas plānotājs), sadaļu “Ķer sapņus un mākoņus” , tik daudz vērtīgas informācijas par visu, kas man ir svarīgs! Šķiet mēs ar šī plānotāja autori esam uz ļoti līdzīgas sajūtu gammas, jo man katra lapa šķita noderīga.

Idejas, kuras Tu vari atrast šajā plānotājā:

  • Sapņu kartes veidošana
  • Sadaļa “Kā kļūt produktīvākai”
  • Veiksmīgu cilvēku ieradumi
  • Projektu plānošana
  • Ceļojuma plānošana
  • Trīsdesmit dienu izaicinājuma realizēšana

Wow! Tev ir dotas iespējas, tas kā Tu šīs iespējas izmantosi, vai iedvesmosies no konkrētiem rīkiem, citu cilvēku izveidota plāna, vai paņemsi baltu lapu un sarakstīsi visu pati, kā tieši Tev šķiet, kā vajag, ir Tevis pašas ziņā, bet apņemties, pārskatīt savu gaidāmo gadu un sakārtot domas vajag! Ar tīru prātu un sakārtotām domām ieskrieties jaunā gadā!

Pietiek sapņot, laiks rīkoties!

Reāli darbi. Sākt šodien! Šobrīd sēžu pie sava saraksta un jau plānoju pirmo rīcības plānu. Ja es nesākšu uzreiz, tad visam šim nav jēgas. Protams, lielā darīšana ir galvenā un ja uzrakstītajam nesekos reāli darbi, rīcība un attieksme, arī disciplīna, tad tam nav jēgas!

Pinterest

Kādas ir Tavas domas par šo? Vai veido apņemšanās sarakstu, vai tomēr to nepraktizē?

Iknedēļas slejas. Būt šeit un tagad.

Es bieži sapņoju. Es daudz plānoju. Mani aizrauj, interesē un es gribu tik daudz. Vai esi kādreiz sev uzdevis jautājumu, cik ātri skrien laiks? Vai Tev arī ir sajūta, ka tikko ziedēja sakuras Uzvaras parkā un nu jau vasara ir saulgriežos? Mani reizēm pārņem sajūta, ka es burtiski skrienu dienu no dienas, atraujoties no zemes. Sazemēties ir mans jaunais atslēgas vārds apzinātai un pilnīgai iekšējai sajūtai.

Pēdējā laikā es mēģinu savu lidojumu piebremzēt, lai nolaistos, lai būtu šeit un tagad. Nav jau jēgas skriet notikumiem pa priekšu, nav jēgas sapņot par tik nesasniedzamiem un tāliem plāniem. Tā vietā, mans jaunais trends, ir “noraut rokas bremzi” un sajust to, kas notiek šajā mirklī.

Es esmu aizrautīga pēc dabas. Esmu optimiste. Man ātri iemirdzas acis un ir iedvesma, bet tikpat ātri tā dziest, lai iedegtos jau par kaut ko jaunu. Reizēm mans prāts ir tik straujš, ka es netieku tam līdzi, jo domas lido. STOP. Mana dzīve ir manās rokās, sapņi un idejas jāpiezemē un es spēju sajust notikumu spēku. Es skaidri apzinos lietas, cilvēkus, mērķus, kuri man šobrīd ir svarīgi un gadiem to nozīmīguma spēks ir audzis. Ir laiks realizēties.

Kāpēc es par to domāju?

Jo es nesen mainīju darbu, profesiju, kurā man ir ļoti daudz jāspēj koncentrēties, lai spētu uztvert informācijas daudzumu, apstrādāt un spēt reaģēt, rīkoties atbilstoši. Mācīties koncentrēties, lai neaizlidotu darbos un domās.

Esmu uzsākusi jaunu dzīvesveidu, kas no manis prasa daudz spēka, sviedru, gribas – ilgtermiņā. Nepadoties.

Nepabeigtās lietas. Vai zini to sajūtu, kad galvā mutuļo nepadarītie darbi? Nesakārtota māja, puspabeigts remonts, sen nesatiktie cilvēki. Neuzsāktās sporta nodarbības. Paviršība, lietu atlikšana, stāvēšana uz vietas savā attīstībā.

Nerealizēšanās. Lolotas vēlmes, sapņi, kuri tā arī paliek tikai sapņi ar rūgtuma garoziņu, ka īstenībā, es to spēju, vajag tikai saņemties. Bet tomēr nesaņemties – dienu no dienas. Gaidīt to īsto rītdienu, kura tā arī neatnāk.

 

Sazemēties, lai būtu šeit un tagad, šajā mirklī ar visu sevi.

 

Kā sākt rīkoties, lai sapņi, plāni un domas realizētos? 

Mīļie, domas materializējas. Domu spēkam ir tāds spēks, ka es personīgi uz sevis esmu izjutusi domu realizēšanos, pilnīgi neapzināti, kas man atkal un atkal atgādina, domāt tādas domas, ar kurām es esmu gatava satikties dzīvē. Domas materializējas, tas ko Tu domā un runā piepildās.

Sazemēties. Kļūt apzinātai mirklī. Mani uzrunāja Ineses Prisjolkovas grāmatas “Septiņas saules” , kurā viņa par to daudz runā. Un vienu no praktiskajiem uzdevumiem esmu sākusi praktizēt, izbaudot. Pārnesot apziņu uz šeit un tagad. 

Lasot šo grāmatu es izprotu, ka reizēm aizlidojot savās domās pazaudēju savu sazemējumu, man palīdzēja šis padoms, ko vēlos šeit šodien ielikt.

Praktisko mājas darbu darīšana. Sakārtot māju, nomazgāt traukus, slaucīt putekļus, to visu var izmantot sazemējuma spēcināšanai. Jebkurš darbs kļūst par rituālu brīdī, kad ieliec tajā dziļāku jēgu, nekā vien praktisko uzdevumu, darot šos ikdienišķos un pierastos darbus, to veikt ar domām par šo darbu, par to, ko vairs nevēlies savā dzīvē un  no kā tagad atbrīvojies. Kas šobrīd mainās. Tevī un mājā. Piepildīt visu ar gaišām domām. Inese runā vēl daudz par dažādiem sazemēšanās veidiem, ēst gatavošana, runāšana līdzi darbiem un citiem. Bet es vēlos izcelt tieši šo. Esmu sākusi to praktizēt un jūtos piepildīti.

“Apzināties, ka nevērtīga laika Tavā dzīvē nav. Tieši tas, ka elpo, tieši tas, ka dzīvo, tieši tas, ka domā, tieši tas, ka vari baudīt konkrēto situāciju – ir vērtība. Tas ir tikai mūsu prāts un EGO, kas ar savu gribu/negribu, patīk/nepatīk liek notikumus svarīguma centrā. ” / Septiņas saules.

Netiekties tik ļoti uz rezultātu, bet izdzīvot notiekošo situāciju.

Celties agrāk. Pagarināt savu dienu, lai pagūtu vairāk. Lai pagūtu veltīt laiku savām interesēm, attīstībai, izglītoties, veikt mājas darbus, strādāt un atpūsties. Mums diennaktī ir atveltītas 24 stundas, 8 stundas no tām mēs guļam. Tas, ko mēs darām pārējās 16 stundās ir tikai un vienīgi mūsu ziņā. Saplāno savu ikdienu.

Sākt darīt. Pievienot saviem sapņiem darbus. Satikties ar cilvēkiem, kuri Tevi var mudināt un motivēt. Izlasīt grāmatu par attiecīgo tēmu. Atrast domubiedrus. Iegādāties nepieciešamos rīkus mērķa realizēšanai. Sākt pamazām un baudīt procesu.

Koncentrēties. Nepadoties. Nedarīt vairākas vienlaicīgi! Būt šeit un tagad, apzināti!