Katrīnai septiņi mēneši. Septiņi mēneši, kopš ģimenē esam četri. Jūtu, ka esam sasnieguši kādu jaunu spēka slieksni vai tieši izsīkumu un gatavi nākamajam posmam. Pamazām uzsāksim vecākajai meitiņai bērnudārza gaitas. Beidzot ES jūtos tam gatava, domāju meita jau kādu laiku ir. Meitas divu gadu vecums sakrita ar māsas ienākšanu ģimenē un man bija skaidrs, ka vēlos dārziņu vēl uz kādu brīdi atlikt, lai pārmaiņas ģimenē notiktu harmoniski.
Pietrūkst laiks vienatnē un arī neprotu to izmantot sev par labu. Tās pāris stundiņas paskrien zibenīgi un visbiežāk domājot par darba projektiem vai ģimenes vajadzībām.
Nakts stundās radošums un darba spējas vairs pie manis nenāk, līdz ar to, nekas cits neatliek kā prioritizēt miegu, cik vien tas iespējams.
Katrīna noteikti mani iepazīst kā citādāku mammu. Esmu daudz mierpilnāka un mūsu ikdiena ir vienkāršāka.
Ļoti izbaudu, ka viņas ir viena otrai. Lai gan jūtu arī konkurenci, tā mīlestība, kas tur ir jau no pirmās Katrīnas dzimšanas dienas neatsver neko un ir vērta. Ļoti, ļoti novērtēju to, kā mums ir tagad un tas, ka viņas ir divas - šķiet kā pilnība! 🤍🥹
Gaidu siltāku laiku, vairāk sauli un ceru, ka atradīsim savu zemes pleķīti. Gribās daudz svaigā gaisā, lai mazākā iespējamā piepūle ar iziešanu un kur likties.
Vēlos saņemties prioritizēt savas vajadzības. Tās, kas nav darbi, projekti un citi cilvēki. Bet es un mana labsajūta. Saprotu arī, ka tik daudz cik gribās šobrīd nevaru. Es mācos lēnāku, citādāku dzīvi.
Kā Tev iet? Tā pa īstam?
📸 Pirmā ziedošā ziedu pļava ir zīme Tev, rezervēt fotosesiju pie @gaisanakts 💙
#mammaspiezīmes #katebeit ...