Mūsu romantiskākais pārgājiens – Gleznainā Amata

Tev ir sakrājies. Pienākumi, prasības pret sevi (iespējams, pašas izvēlētas un pārāk augstas)
Visa ir par daudz. Informācijas, sajūtas, domu un kņadas.
Hronisks nogurums. Tu skrien dari, bet jūties noguris, nespēj koncentrēties, neizgulies.

Tad Tu ej. Vienu stundu, divas. Tu ej klusumā. Ejot cīnies ar sevi, lai turpinātu iet, jo zini, ka priekšā vēl ir tāls ceļš. Tu apstājies, lai izdusmotos uz sevi, jo ir grūti, bet vajag saņemties. Tu paņem koku, tas palīdzēs virzīties uz priekšu.
Slīd, priekšā stāvs kalns, nokritis koks un upe, kura jāšķērso. Tu saņemies un ej. Pārvari šķērsļus.
Tu ej. Tu ej trīs stundas bez apstājas, četras stundas. Tu jūti, kā iekšēji paliek vieglāk. Tu sāc pamanīt klinšu atsegumus. Saulē mirdzošo Amatas upi, Tu pamani katru mazāko upes līkumu un kā ledus maina tās plūsmu. Upe ir strauja un ātra. Tā nerimstoši plūst savu gaitu un ledus tai netraucē. Mēs ejam.

Es sajūtu vīru. Vīra plecs ir blakus manējam. Viņš iet pa priekšu, lai izmīdītu man taciņu vietās, kur tā pazūd. Lai man būtu droši. Tur rūpi un es to jūtu.
Mēs smejamies. Esam apreibuši no vieglā noguruma kājās, nav ne jausmas cik ilgi vēl jāiet. Mēs esam meža vidū divi vien. Apkārt bebru pēdas, meža zvēru pēdas. Satiekam lapsu. Tā gozējas Amatas krastā, saulītē. Mēs esam tuvāk viens otram, kā nekad.

Tu ej. Piecas stundas. Piecas stundas ar pusi. Sveiks, Zvārtes iezi. Saulrieta gaismā Tu izskaties tik skaists, kā nekad. Mūsu kājas vairs neklausa. Mēs nometamies uz tuvākā galdiņa un ielejam tējas. Kamēr turpat gatavojas vakariņas, kājas sastingst no aukstuma. Esam noguruši, bet tik laimīgi. Viss, kas sakrājies ir izstaigāts! Tagad karsta vanna un miers. Mīlestība pāri visam.

Paldies, mīļais. Šis bija mūsu kāzu gadadienas īpašais kopā būšanas mirklis un es nevarētu iedomāties labāku!

Ideja pārgājienam, ļoti ainavisks un skaists maršruts gar Amatu!

Zvārtes iezis – Kārļi (zivjuaudzētava) – Zvārtes iezis / apmēram 15 km maršruts / gājām 5 h

Ņemot vērā, ka mēs braucām ar vienu auto, tad atstājām auto stāvlaukumā pie Zvārtes ieža un garlaicīgāko ceļa posmu (ap 5km) mērojām gar ceļu līdz Kārļiem, kur sākās mūsu maršruta skaistākā daļa – gājiens gar Amatu, atpakaļ līdz Zvārtes iezim.

Ja brauciet plašākā kompānijā ir iespēja vienu auto atstāt pie Zvārtes ieža un otru Kārļos, mērojot tikai pārgājiena maršrutu.


Tālāk pievienoju info no www.amata.lv, pēc kuras vadījāmies maršrutam!

“Posms ir piemērots ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, īsteniem dabas draugiem. Marķēts ar oranžas krāsas atzīmēm uz koku stumbriem, mūsu maršrutā bija vairākas atpūtas vietas, pat zolīdas labierīcības. Atsevišķi posmi bīstami!
Maršruta sākumā stāvs kāpiens Ainavu kraujā. Piepūli atalgos skaistais skats no 46m augstās kraujas. No šejienes redzama mežu ieskautā ieleja, upes spožā lenta, pļava un ceļš. Zem kājām daudzkrāsains atsegums, kurā kārtu kārtām redzama zemes ģeoloģiskā vēsture. Ainavu krauja – valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais piemineklis, vislabāk apskatāma pavasaros vai rudenī, kad balto, pelēko, sārto un violeto iežu slāņus neaizsedz koku lapotne. Puskilometru garajā kraujā ir divi atsegumi, kuros dabas procesi vēl arvien turpinās – noslīd, nobrūk, izplūst avoti.
Tālāk taka strauji virzās lejup, pretējā krastā redzami Ķaubju ieža sārtie smilšakmeņi. Maršruta turpinājumā ir trīs nelieli bezvārda atsegumi – divi labajā, viens kreisajā krastā. Pirms Stūķu ieža sākas nopietns kāpums – īsts pārbaudījums! Atkal jānokļūst ap 40m augstā kraujā un tad jādodas lejā. Tikai agrā pavasarī, vēlā rudenī un ziemā no Stūķu ieža dziļi ielejā redzama Amata, vasarā upi aizsedz biezā lapotne. Ieža sārti – balti sārto sānu var redzēt nokāpjot lejā pie upes.
Līdz pat Zvārtes iezim taka kļūst arvien lēzenāka, bez negaidītiem kāpumiem, gravām un citiem šķēršļiem…
…Bet nu jau redzams galamērķis un Zvārtes iezis – valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais dabas piemineklis.”

Pilno maršruta aprakstu lasiet www.amata.lv , jo es labāk un smalkāk nespētu uzrakstīt, paldies tiem, kas izveidojuši tik detalizētu aprakstu! Bet vēl labāk, ja dosieties dzīvē un izbaudīsiet šo skaistumu klātienē!!

Kādu pārgājiena maršrutu Tu ieteiktu mums izbaudīt? Vai dodies pārgājienos? Cik garos un kurā sezonā Tev patīk to darīt vislabāk?

Viena no skaistākajām vietām Ogrē. Špakovska parks rudenī!

Lūk, tādi entuziastiski ogrēnieši ar visu oficiālo Ogres goda pilsoņa nosaukumu iedvesmo! Špakovsku ģimene ar savu aizrautību un dedzīgu mīlestību izveidoja dendroloģisko parku “Lazdukalni” tādu, kāds tas ir šodien!

Parkā ir vairāk kā 7000 stādījumu, 412 dažādu sugu koku, košumkrūmu un citu stādījumu. Uz kalna augstieni ved 100 pakāpienu trepes, tā galā ir dīķis ar ūdensrozēm. Var izstaigāt Purva taku pa 70 m garām laipām, apskatīt dabu. No skatu torņa paveras skats uz Daugavu. Ieeja parkā ir bez maksas.

Par parku runā arī vēsture, jo jau Indriķa hronikā Lazdukalnu teritorija esot minēta kā svēta vieta.

Parka saimnieks ir teicis “Kad pie mums atbrauc cilvēki un viņu acīs ir liela labestība un pateicība par to, ko esam paveikuši, tas ir lielākais gandarījums. Cilvēku pateicība dod sajūtu, ka tu esi vajadzīgs un svarīgs!”

Brīvdienu maršrutam aicinu ikvienu atbraukt uz Ogri, pa ceļam uz parku iegriezties pēc gardākās kafijas Ogrē Ocafe Ogre un baudīt kafiju nesteidzīgās rudens pastaigās pie mums parkā un izjust šo īpašo parka rūķu mīlestību, atgūstot mieru no ikdienas steigas! Man ļoti patika!

 

#manapilsetaogre #dzivearpusrigas #rudens

10 000 soļu Ogres Zilajos kalnos

Neko daudz jau nevajag, foršus draugus, siltas kājas un saulainu dienu. Tas tā pilnai laimei, lai uzlādētu baterijas jaunai darba nedēļai! Decembrī dienas tik īsas un saule tik reti, ka katra diena, kura dāvā mums skaidras debesis un sauli ir jāķer ciet un jāizbauda! Satikt priecīgus cilvēkus, tik daudz bērnu, suņu, aktivitāšu. Savi 10 000 […]