5 dabas takas vienā dienā jeb kā mēs apceļojām Kurzemes pusi

#paliecmājās vai dodies dabā, kur #mazākcilvēkuvairākdabas

———————-

Jā, mēs arī atcēlām ceļojumu, jo paliekam mājās. Pasaule ir piebremzēta. Pārkārtojas. Pārmaiņas ir neizbēgamas.

Tikmēr es prātoju, kas ir tas, kas mūs aicina ceļot? Kāpēc mēs ar to aizraujamies tik ļoti, ka atkal un atkal meklējam jaunus iespaidus? Jā! Ir lieliski apceļot pasauli un iepazīt jaunas vietas, bet ja tā padomājam, mūsdienās visu taču varam apskatīt arī internetā. Ceļot virtuāli, lasīt grāmatās un klausīties citu pieredzēs, noskatīties video apskatus youtube. Teiksi tas nav tas? Jā! Tas nav tas!

Mēs meklējam emocijas! Kad es atrodos jaunā vietā, manās smadzenēs notiek jauni pavērsieni, es “atslēdzos” no ikdienas. Es BEIDZOT tā pa īstam atpūšos. Iepazīstot vietu, staigāju tik daudz, ka naktī guļu izcilā miegā. Bez pienākumu, rūpju un pilnas galvas sajūtas. Tas mūs vilina atkal un atkal doties tuvākā vai tālākā ceļā.

Tieši tā! Arī tuvākā! Esmu sev atklājusi, ka līdzīgas emocijas es varu atklāt arī ceļojot dzimtenē. Cik skaistas mūsu pilsētas un cik maz no tā mēs esam redzējuši!

Vai maz mākam saredzēt skaisto sev apkārt? To kas mums jau ir dots?

Mīļie! Kāpjam laukā no komforta zonas! Lai gan esam ierobežoti – fiziskas aktivitātes, daba un pārvietošanās valstī, nav liegts.

Bet ir jāņem vērā, ka nu jau populārākās apskates vietas tiek kupli apmeklētas, kas ir lieliski, jo cilvēki dodās dabā, bet tieši tādēļ turpinām atklāt jaunas vietas un izretojamies! Vietas pietiks visiem!

Brauciens ar auto uz Kurzemes pusi jau vien ir piedzīvojums! Ceļi ir īpaši ainaviski! Zinātāji piekritīs, Kandava, Sabile, Kuldīga un vēl. Mēs mīlam atgriezties Kurzemes pusē atkal un atkal.

Tas ir mūsu iecienītākais brīvdienu formāts. Braukt stundām pie iecienītākās mūzikas pleijlistes, piestāt maz zināmos apskates punktos, kur nesatikt nevienus ļaudis, un braukt, braukt, braukt. Laiks mašīnā ir īpašs. Tāds mūsu laiks! Arī pat ja paklusēt, plecu pie pleca.

Cik labi, ka mums ir ļauts doties dabā! Būt svaigā gaisā! Lai ievērotu maksimālu drošību, rodam radošas idejas, lai izvairītos no liekas saskarsmes.

  • Mostieties agri, vai ejiet gulēt vēlu! Dodieties pastaigā agri no rīta, vai vēlu vakarā!
  • Atklājiet jaunas vietas! Neredzētas, nedzirdētas, nepopulāras!

Sargi sevi un Dievs Tevi sargās, ticu tam un tā mēs dzīvojam!

5 dabas takas vienā dienā jeb kā mēs apceļojām Kurzemes pusi

  • Virsaišu ūdenskrituma dabas taka ir aptuveni 3 km gara meža taka, kuru maz skārusi civilizācija, mazliet mežonīga (ģimenēm ar bērnu ratiem šeit neizbraukt). Mitrā laikā taka ir slidena, bet patiks dabas mīļiem. Takā bijām vieni paši! Pats ūdenskritums atšķiras ar to, ka ūdens krīt nevis vertikāli kā ierasts, bet nolīst pār ieslīpu dolomīta atsegumu
Virsaišu ūdenskritums
  • Taka uz Māras kambaru alām. Šī alu sistēma atrodas pašā Kurzemes sirdī starp Sabili un Rendu. Ūdens dabiski ir izskalojis septiņas alas, kuru augstums ir no pusmetra līdz divarpus metriem. Takā ir arī jauka skatu platforma ar soliņiem Abavas ielejas ainavas vērošanai
Māras kambaru alas
  • Mārtiņsalas dabas taka un Ventas upes kreisā krasta taka (kopā ap 3 km) ir ainaviskas, labiekārtotas un populāras takas ap Ventas rumbu. Ļoti skaistas un katram Kuldīgas pilsētas viesim noteikti šīs takas ir jāapstaigā. Tikai šajā piesardzīgajā laikā esat uzmanīgi! Takas ir plaši apmeklētas. Mēs devāmies turp saullēktā un bijām vienīgie. Vai esat aplūkojuši Ventas rumbu dzīvē? Tas ir platākais (‼️) ūdenskritums Eiropā – 249 m garš!
  • Kalnansu purva taka ir ļoti ainaviska, skaista un brīnišķīga! Purvu takās ir kaut kas mazliet maģisks, runā, ka šajā, jo īpaši. Tā saka, ka šim purva ezeram ir ļoti mīksts, ārstniecisks ūdens. Ezers ir iesaukts par Bezdibeņa ezeru, tā dziļums ir aptuveni 7m. Takas garums ir tikai 1 km, ērta pastaigu laipa. Purvainais mežs ar ezeru un purvu raksturīgajiem augiem mani ļoti aizgrāba! Rekomendēju!

Paldies Skandi Motors par brīvdienu auto HyundaiI10 , uzreiz kā sieviete sajutu, ka šis ir izcils budžeta auto sievietei pilsētā. Maza, ekonomiska, droša un ar ilgu garantiju (7gadi bez nobraukuma!) Piesaki savu testa braucienu pie Skandi Motors un pārliecinies!

Mūsu romantiskākais pārgājiens – Gleznainā Amata

Tev ir sakrājies. Pienākumi, prasības pret sevi (iespējams, pašas izvēlētas un pārāk augstas)
Visa ir par daudz. Informācijas, sajūtas, domu un kņadas.
Hronisks nogurums. Tu skrien dari, bet jūties noguris, nespēj koncentrēties, neizgulies.

Tad Tu ej. Vienu stundu, divas. Tu ej klusumā. Ejot cīnies ar sevi, lai turpinātu iet, jo zini, ka priekšā vēl ir tāls ceļš. Tu apstājies, lai izdusmotos uz sevi, jo ir grūti, bet vajag saņemties. Tu paņem koku, tas palīdzēs virzīties uz priekšu.
Slīd, priekšā stāvs kalns, nokritis koks un upe, kura jāšķērso. Tu saņemies un ej. Pārvari šķērsļus.
Tu ej. Tu ej trīs stundas bez apstājas, četras stundas. Tu jūti, kā iekšēji paliek vieglāk. Tu sāc pamanīt klinšu atsegumus. Saulē mirdzošo Amatas upi, Tu pamani katru mazāko upes līkumu un kā ledus maina tās plūsmu. Upe ir strauja un ātra. Tā nerimstoši plūst savu gaitu un ledus tai netraucē. Mēs ejam.

Es sajūtu vīru. Vīra plecs ir blakus manējam. Viņš iet pa priekšu, lai izmīdītu man taciņu vietās, kur tā pazūd. Lai man būtu droši. Tur rūpi un es to jūtu.
Mēs smejamies. Esam apreibuši no vieglā noguruma kājās, nav ne jausmas cik ilgi vēl jāiet. Mēs esam meža vidū divi vien. Apkārt bebru pēdas, meža zvēru pēdas. Satiekam lapsu. Tā gozējas Amatas krastā, saulītē. Mēs esam tuvāk viens otram, kā nekad.

Tu ej. Piecas stundas. Piecas stundas ar pusi. Sveiks, Zvārtes iezi. Saulrieta gaismā Tu izskaties tik skaists, kā nekad. Mūsu kājas vairs neklausa. Mēs nometamies uz tuvākā galdiņa un ielejam tējas. Kamēr turpat gatavojas vakariņas, kājas sastingst no aukstuma. Esam noguruši, bet tik laimīgi. Viss, kas sakrājies ir izstaigāts! Tagad karsta vanna un miers. Mīlestība pāri visam.

Paldies, mīļais. Šis bija mūsu kāzu gadadienas īpašais kopā būšanas mirklis un es nevarētu iedomāties labāku!

Ideja pārgājienam, ļoti ainavisks un skaists maršruts gar Amatu!

Zvārtes iezis – Kārļi (zivjuaudzētava) – Zvārtes iezis / apmēram 15 km maršruts / gājām 5 h

Ņemot vērā, ka mēs braucām ar vienu auto, tad atstājām auto stāvlaukumā pie Zvārtes ieža un garlaicīgāko ceļa posmu (ap 5km) mērojām gar ceļu līdz Kārļiem, kur sākās mūsu maršruta skaistākā daļa – gājiens gar Amatu, atpakaļ līdz Zvārtes iezim.

Ja brauciet plašākā kompānijā ir iespēja vienu auto atstāt pie Zvārtes ieža un otru Kārļos, mērojot tikai pārgājiena maršrutu.


Tālāk pievienoju info no www.amata.lv, pēc kuras vadījāmies maršrutam!

“Posms ir piemērots ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, īsteniem dabas draugiem. Marķēts ar oranžas krāsas atzīmēm uz koku stumbriem, mūsu maršrutā bija vairākas atpūtas vietas, pat zolīdas labierīcības. Atsevišķi posmi bīstami!
Maršruta sākumā stāvs kāpiens Ainavu kraujā. Piepūli atalgos skaistais skats no 46m augstās kraujas. No šejienes redzama mežu ieskautā ieleja, upes spožā lenta, pļava un ceļš. Zem kājām daudzkrāsains atsegums, kurā kārtu kārtām redzama zemes ģeoloģiskā vēsture. Ainavu krauja – valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais piemineklis, vislabāk apskatāma pavasaros vai rudenī, kad balto, pelēko, sārto un violeto iežu slāņus neaizsedz koku lapotne. Puskilometru garajā kraujā ir divi atsegumi, kuros dabas procesi vēl arvien turpinās – noslīd, nobrūk, izplūst avoti.
Tālāk taka strauji virzās lejup, pretējā krastā redzami Ķaubju ieža sārtie smilšakmeņi. Maršruta turpinājumā ir trīs nelieli bezvārda atsegumi – divi labajā, viens kreisajā krastā. Pirms Stūķu ieža sākas nopietns kāpums – īsts pārbaudījums! Atkal jānokļūst ap 40m augstā kraujā un tad jādodas lejā. Tikai agrā pavasarī, vēlā rudenī un ziemā no Stūķu ieža dziļi ielejā redzama Amata, vasarā upi aizsedz biezā lapotne. Ieža sārti – balti sārto sānu var redzēt nokāpjot lejā pie upes.
Līdz pat Zvārtes iezim taka kļūst arvien lēzenāka, bez negaidītiem kāpumiem, gravām un citiem šķēršļiem…
…Bet nu jau redzams galamērķis un Zvārtes iezis – valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais dabas piemineklis.”

Pilno maršruta aprakstu lasiet www.amata.lv , jo es labāk un smalkāk nespētu uzrakstīt, paldies tiem, kas izveidojuši tik detalizētu aprakstu! Bet vēl labāk, ja dosieties dzīvē un izbaudīsiet šo skaistumu klātienē!!

Kādu pārgājiena maršrutu Tu ieteiktu mums izbaudīt? Vai dodies pārgājienos? Cik garos un kurā sezonā Tev patīk to darīt vislabāk?

Viena no skaistākajām vietām Ogrē. Špakovska parks rudenī!

Lūk, tādi entuziastiski ogrēnieši ar visu oficiālo Ogres goda pilsoņa nosaukumu iedvesmo! Špakovsku ģimene ar savu aizrautību un dedzīgu mīlestību izveidoja dendroloģisko parku “Lazdukalni” tādu, kāds tas ir šodien!

Parkā ir vairāk kā 7000 stādījumu, 412 dažādu sugu koku, košumkrūmu un citu stādījumu. Uz kalna augstieni ved 100 pakāpienu trepes, tā galā ir dīķis ar ūdensrozēm. Var izstaigāt Purva taku pa 70 m garām laipām, apskatīt dabu. No skatu torņa paveras skats uz Daugavu. Ieeja parkā ir bez maksas.

Par parku runā arī vēsture, jo jau Indriķa hronikā Lazdukalnu teritorija esot minēta kā svēta vieta.

Parka saimnieks ir teicis “Kad pie mums atbrauc cilvēki un viņu acīs ir liela labestība un pateicība par to, ko esam paveikuši, tas ir lielākais gandarījums. Cilvēku pateicība dod sajūtu, ka tu esi vajadzīgs un svarīgs!”

Brīvdienu maršrutam aicinu ikvienu atbraukt uz Ogri, pa ceļam uz parku iegriezties pēc gardākās kafijas Ogrē Ocafe Ogre un baudīt kafiju nesteidzīgās rudens pastaigās pie mums parkā un izjust šo īpašo parka rūķu mīlestību, atgūstot mieru no ikdienas steigas! Man ļoti patika!

 

#manapilsetaogre #dzivearpusrigas #rudens

10 000 soļu Ogres Zilajos kalnos

Neko daudz jau nevajag, foršus draugus, siltas kājas un saulainu dienu. Tas tā pilnai laimei, lai uzlādētu baterijas jaunai darba nedēļai! Decembrī dienas tik īsas un saule tik reti, ka katra diena, kura dāvā mums skaidras debesis un sauli ir jāķer ciet un jāizbauda! Satikt priecīgus cilvēkus, tik daudz bērnu, suņu, aktivitāšu. Savi 10 000 […]