Par sirdssiltiem Ziemassvētkiem!

Mans svētku piepildījums ir atnācis un komercializētie Ziemassvētki pēkšņi palika pelēkā fonā.

Kopābūšana, labi, silti vārdi un līdzcilvēki ir mani atslēgas vārdi, kurus es izceļu un pasvītroju šajos Ziemassvētkos!

Un vēl. Šodien ir tik grūti atšķirt, patieso no komerciālā. Vārdus, kas pateikti steigā, vēlējumi, kuros neieklausās. STOP.
Es novelku stop bremzi un, esmu pateicīga par šīm emocijām, kuras varu piedzīvot. Tā ir pazemība, pateicība, laimes sajūta, kauns, un desmitiem emociju, kuras uzjundī. Un es nemaz negaidu, lai kāds mani saprastu. Tā ir mana iekšējā lieta, kura paliek vēl spēcīgāka izliekot uz papīra. Tikai klusībā ceru, ka kādam, manis piedzīvotais norezonēs, saņemties tam, kam varbūt pietrūka spēku.

Man vecvecāku vairs šajā saulē nav un, iespējams, tieši tādēļ, manas stīgas ir ļoti jūtīgas uzsākot stāstu par piedzīvoto.

Samīļojiet savējos. Noteikti! Satiekot seniorus, es to piedzīvoju no abām pusēm. Kad vairs nav, kas samīļo, un kad nav ko samīļot.

Ziniet, un ir tiešām vērtīgi apciemot seniorus pansionātā, pirmām kārtām jau priekš sevis.

Mana pieredze.

Jā, iespējams, ka tas ir skaļi teikts, bet līdz tam, ka man šis ceļojums bija vairāk vajadzīgs kā viņiem, es nonācu braucot mājup no Skrīveriem, kurš pēc kārtas bija ceturtais pansionāts, kurā mēs bijām. Klusībā pie sevis pārdomājot redzēto, dzirdēto, sajusto un piedzīvoto man ir iedvesma dalīties, lai iespējams, kādu no Jums pamudinātu piedzīvot, ko līdzīgu, vai atrast savu sirdssiltumu!

Es apzinos, kāda es vēlos būt šodien, lai 94 gados būtu tieši tik iedvesmojoša kā pati vecākā kundze no Skrīveru pansionāta mājiņas. (Un tādai būt katru dienu, jo mēs jau nezinām, kura būs tā pēdējā diena. Skaidrs ir viens – gaidīt iedvesmu un labākus laikus, laika nav.) Viņa dzīvo atsevišķi un viņai ir savs dārziņš, kur kā “cīrulītis” agrā rīta stundā parušināties.

Vispār Skrīveros ir ļoti plaši un jauki. Liela teritorija, galvenajai ēkai apkārt vairākas mājiņas, kurās arī seniori dzīvo un jūtas pavisam ērti.

Diemžēl viņa nebija gatava kopīgai bildei, jo šodien esot nelielas paģiras :). Vakar bija svētku balle, kurā tika gana lustēts. Dāma ir smaidīga, labsirdīga, parunāties, dalīties un dot griboša. Es, kā maza meitene, apsēdos blakus un klausījos katrā vārdā, gan par himnas, karoga un svētku nozīmi, katram no mums, cauri laikiem. Samīļojāmies un viena otrai vēlējām siltus svētkus. Sirdssiltus!

Satiekot cilvēkus es guvu atziņas, ko lieku savā bagāžā un novēlu ikvienam.

Cilvēku mīlestību mācīties. Un, mēs, mazā komanda jau bijām tikai rūķi, kas cilvēku dāvātos vārdus, ierakstītus kartiņā, nogādājam katram rokās kopā ar saldumiņu, ko vairums no viņiem nemaz neapēdīs, bet pataupīs, lai padalītos ar kādiem viesiem. Jo ļoti labsirdīgi.

Acis. Es nekad, nekad nebiju piedzīvojusi tik milzu sirsnību, ko saņēmu šajās dienās, kad cilvēki mūs ieraudzīja un saprata, ka tas ir tieši viņiem veltīts apsveikums. Enerģija bija spēcīga un arī visi darbinieki juta, kā šie cilvēki atplaukst tiekot iepriecināti. Acis nekad nenodod.

Kādi mēs būsim šodien, mēs būsim arī savās vecumdienās. Iespējams, vieni.
Šo man ir ļoti grūti uzrakstīt, bet es pieņemu šo mācību stundu. Jo tur mēs esam vieni. Ar savām ciešanām, sāpēm un pasauli. Iespējams laimīgi un piepildīti dzīves! Iespējams.

Iemācīties dzīvot ar sevi, aizpildīt laiku ar saviem hobijiem. Protams, mums ir ģimene, cilvēki apkārt un ikdienas steiga. Bet tajā visā rast laiku, lai iemīlētu sevi un būtu ar sevi harmonijā. Es ticu, ka tā ir arī recepte pret slimībām un skumjām. Mēs satikām kādu vīru Madlienā, kurš ir visāktīvākais pansionāta iemītnieks. Viņš jau pašā sākumā mūs uzrunāja un bija ieineteresēts uzzināt, kas mēs par rūķiem. Viņš regulāri atrod aktuālus pasākumus, kur piedalīties un dodas izbraucienos. Viņš rokojies ar prezidentu un dzīves piepildīts!
Kāda cita dāma Ogrē ada un rada ļoti skaistus darbiņus. Pasūtījumi ir rindām un darbs sagādā prieku.

Mācīties dzejoļus no galvas.
Mēs saņēmām tik skaistus, aizkustinošus dzejoļus, kurus cilvēki zināja no galvas noskaitīt, ne aci nepamirkšķinot. Pašu sacerētus un latviešu lielmeistaru radītus. To es novēlu mums šajos Ziemassvētkos. Izkāpt no komforta zonas ar visiem zināmajām četrrindēm un atrast kādas jaunas rindas, no sirds.

Šī tēma, protams, ir ļoti smaga un tai ir milzu rūgta garoza valsts līmenī. Slimības. Sadzīviskās problēmas. Guļošie. Sāpes. Sociālo darbinieku trūkst visās iestādēs, bet rindas uz brīvajām vietām tikai pieaug. Un no šī, visas izrietošās sekas.
Cilvēki, kuri tur strādā dara to, jo tas ir viņu aicinājums. Viņi mīl un viņus mīl. Šiem senioriem ir paveicies ar to, ka ir šādi cilvēki. Protams, protams, tas ir krietni par maz, lai nodrošinātu visu – ētisko, atbalsta, psihologa, medicīnas, drauga un vēl un vēl klātbūtni.

Protams, daudz jau arī tiek darīts, iespēju robežās. Skrīveros man teica, ka šķiet dzīve vienos priekos:) Viņiem notiek koncerti, pasākumi un cilvēki brauc ciemos. Mēs, taču esam stipra tauta, un daudz arī paši darām.

Ko mēs varam dot vēl?

– Aizbraukt ciemos. Aprunāties. Aizvest vēstules. Cilvēki tiešām to novērtēs un priecāsies.
– Krustvārdu mīklas.
– Žurnāli, avīzes. (Arī vecie izdevumi. Prese ļoti patīk!)
– Grāmatas (kā kurā pansionātā, citiem sadarbībā ar bibliotēku ir gana daudz, citiem pietrūkst)
– Galda spēles. Vienkāršas.
– TV, radio
– Pasākumi. Koncerti, teātri, priekšnesumi, viss, kas rada prieku cilvēkos!

Iespējams, ir vēl kaut kas ļoti nozīmīgs, tādēļ, ja ir sajūta, ka vēlaties dot, tad noteikti piezvaniet uz kādu no pansionātiem, lai noskaidrotu, kas būtu tas pats vērtīgākais.

Es esmu pateicīga Fazer par man uzticēto godu piedalīties šajā kampaņā un šo visu piedzīvot. Šis noteikti mani pārcēla klasi augstāk manis pašas dzīves skolā.

Paldies, rūķu komandai, Ievai Šmitei, manai kolēģītei, Santai Začai Ūdrei no Lielvārdes Kultūras nama, Dzintaram Sprivulim, Agatei Kreicbergai un Ivetai Uzulniecei no Spīdolas Optika Lielvārdē, ar kuriem kopā mēs paveicām šo lielo darbu un personīgi satikām 375 seniorus no Ogres, Madlienas, Ķeguma un Skrīveru pansionātiem.
Paldies visiem satiktajiem cilvēkiem, viņu mīlestībai un sirdssiltumam! Ar cieņu!

Lai sirdssilti Ziemassvētki! Būsim kopā ar mīļajiem. Un ja nevaram būt, tad nosūtam vēstuli, piezvanam un atceramies. ❤️

@kristine_beit

Ceļojumi nebeidzas. Mēs nešķirojam gadalaikus un sezonas. Ceļojam Latvijā jau gadiem un kopīgas brīvdienas ārpus mājām ir mūsu labākais laiks viens otram! Randiņš, ceļojums sauciet kā vēlaties - mums tas strādā! Laiks, kurš pilns uzmanības, jaunu sajūtu, mīlestības! (Šoreiz nedaudz caur pēc pārgājiena muskuļu sāpēm, bet tāds prieks, ka izdzīvojam šo kopā!)

Lai gan esam totālā Cēsu pilsētas šarmā, pirmo reizi nakšņojam Valmierā, kas ir pavisam netālu un par maz novērtēti no mūsu puses.

Ja izvēlamies nakšņot ārpus mājām, vietai ir jābūt īpašai, ar pievienoto vērtību, tāpēc meklējot vietas, pievēršam uzmanību detaļām. Šoreiz vanna un karaliska gulta bija prioritāte, to un vairāk atradām @vpapartamentivalmiera

✅Saglabā sev šo vietu, kad apceļosi šo pusi! Mazliet šķiet, ka esam citā valstī, detaļas atgādina Londonā piedzīvoto, viss tik kvalitatīvs un baudāms!

Mīļie, ko vēl redzēt un piedzīvot Valmierā, ja saņemsimies izlīst no migas? 😁

#beitikiceļolatvijā #valmiera #visitvalmiera #atklaj #atklajlatvijunojauna #naktsmītnesvalmierā
...

626 41

Kā es veidoju savas afirmācijas?
(“Afirmācija” no latīņu valodas - nostiprināt, atsaukties (par kaut ko) pozitīvi, padarīt stabilu)

Man dzīvē bieži ir realizējies domu spēks, gan uz labo pusi, gan uz slikto. Vai tā ir mana zemapziņa, intuīcija, patiešām domas, vai vienkārši veiksme, bet tajā notiek sakritības. Es uztveru nopietni savas domas un kur tās mani ved. Īpaši tas aktualizējas bailēs un neziņā, stresā. Reizēm šķiet, ka nomācu un burtiski iznīcinu sevi ar savu iekšējo balsi, kritiķi! Reizēm mostos naktī no murgiem, par kaut ko, kas dienas laikā mani darījis nemierīgu. Statistika ir graujoša! Mūsu ikdienā, mūs vada domas, kuras līdz pat 80% ir negatīvas.

Afirmāciju praktizēšana to apslāpē un palīdz man “atvērt acis” realitātei. Nenovirzīties no mana ceļa uz baiļu ceļa. Bailēs es varu tik daudz NEizdarīt, paliekot turpat savā komforta zonā, bet NElaimīgi. Es gribu tikt ārā pati no savām domām!

Personalizē savas afirmācijas:

✅ Izveido nemiera lapu! Izraksti visu, kas Tevi satrauc. Ko kāds par Tevi ir teicis, kas Tev ir iesēdies galvā un neliek mieru. Izraksti savu satraukumu, bailes, neziņu, baiļu vārdus par Tevi, gan ko Tu pati par sevi domā, gan, ko citi ir teikuši.

“Man ir bail”, “Tev nesanāks”, “Ar to Tu neko nenopelnīsi”, “Tu par daudz ēd, paliksi resna”, “Tev nav pietiekama izglītība, pieredze”, “Tu tur apmaldīsies”, “Citi ir labāki”..

✅ Veido personalizētas afirmācijas - atskaties uz to, kas Tevī raisa nemieru un izveido tam pretēju, pozitīvu, spēcinošu afirmāciju. Veido to tagadnes formā

“Man ir bail” - “Es ticu savām spējām un man ir pārliecība par sevi”

✅ Novieto tās sev redzamā vietā!

✅ Atkārto regulāri! Skaļi, rakstot, izveidojot paroles no tām, lasot (uzraksti un novieto redzamā vietā)

✅ Praktizē

Vai esi tik atklāta, lai padalītos komentārā ar savu afirmāciju? Iedvesmosim viena otru!

#manasdomasirmanaenerģija
...

755 19

Pēc intensīvas un absolūti “ārpus komforta zonas”, jaunā darba, nedēļas jūtos fiziski un emocionāli nogurusi. Sestdien pamodos pēc deviņiem un tas ir tik netipiski man. Tajā pašā laikā jūtos pacilāti, jo ir satraucošs saviļņojums par visu jauno! Divejādas emocijas, bet tas jau katra jaunā sākuma priekšā! Man vajag vēl laiku, lai aptvertu visu notiekošo!

Viens gan ir skaidrs, jau trešajā dienā pārvērtēju visus savus brīvdienu plānus, ieslēdzu sevis taupīšanas režīmu, atstājot tajās tikai pašu svarīgāko! Šobrīd kvalitatīvu atpūtu novērtēju visaugstāk no visa! Man ir jāatjaunojas, pirms metos iekšā jaunā darba nedēļā! 🙏
...

818 20

#Konkurss Piedzīvojuma gars un kopības sajūta ir mans dzīvotprieks, tāpēc aicinu Tevi, izaicini sevi un vēl kādu savu foršu draugu doties gleznainākajā pārgājienā Cēsu pusē, Gaujas Nacionālajā parkā, kuru rīko @trektours.lv Lai elpa aizraujas kustību un ainavu prieka!

✅ Viss, kas Tev jādara, lai piedalītos konkursā atzīmē draugu ar kuru kopā vèlies doties pārgājienā un uzraksti kāpēc!
Forši, ja esat mani sekotāji!

Jau 13.09. izvēlēšos uzvarētāju, kurš saņems divus ielūgumus uz sev izvēlētu maršrutu - 15, 21 vai 31 km

Tiekamies pārgājienā? Es sevi esmu izaicinājusi uz 31 km maršrutu un man ir mazliet bail, vai maz to spēšu! Bet labā ziņa ir tāda, ka tur viss ir noorganizēts tik labā līmenī, ka jebkurā brīdī varu pārtraukt maršrutu un man atbrauks pakaļ, lai nogādātu finišā! Tas iedrošina! 😁 Jācer, jau ka tas būs manos spēkos! Lai izdodas!

P.S. Mēs startējam ar komandu “Kusties vairāk jūties labāk”

P.S.S. šis ir pēdējais izdevīgais uzsauciens (Reģistrācijas maksa kļūs dārgāka pēc 14. septembra, 16:00)

Tiekamies?

#kustiesvairākjūtieslabāk #trektours #sadraudzība #pārgājiens
...

534 143
  • Piesakies jaunumiem

    Jaunākais no bloga